Visdārgākā latviešu pērle

Vīķe-Freiberga: Eiropai jāvienojas par kopīgu garu un dvēseli

2007-04-09T18:11:00.000+03:00

Nākotnes Eiropa nedrīkst ieslīgt tikai brīvā tirgus un starpvalstu sadarbības attiecībās, bet jāspēj arī vienoties par kopēju Eiropas garu un dvēseli. Šādu cerību Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda vakar Briselē, uzrunājot simpoziju, kas veltīts 50.gadadienai kopš Romas līguma parakstīšanas.

Prezidente atzīmēja, ka, šķiet, tikai daži 1957.gadā, kad līgums tika parakstīts, varēja ticēt sapnim, ka piecu gadu desmitu laikā Eiropas ogļu un tērauda savienība pārtaps par, iespējams, lielāko jebkad īstenoto integrācijas projektu, kas tagad vieno jau 27 dalībvalstis.

"Mēs esam dzīvojuši līdzās viens otram gadsimtiem un gadu tūkstošiem, taču tikai tagad, pēc Romas līguma parakstīšanas, mēs esam iemācījušies dzīvot kopā," norādīja Valsts prezidente.

LETA

Prezidente maijā varētu doties vizītē uz Maskavu

2007-04-09T18:08:00.000+03:00

Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga 27.martā Maskavā nepiedalīsies Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanā, taču Latvijas diplomāti patlaban ir saņēmuši signālus par iespēju organizēt abu valstu prezidentu tikšanos, iespējams, maijā Maskavā.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs portālam "Delfi" apstiprināja, ka patlaban ir pilnīgi droši zināms, ka abu valstu prezidenti netiksies marta beigās, kad paredzēta Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana.
Tomēr "pa diplomātiskajiem kanāliem" saņems aicinājums organizēt Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanos pēc robežlīguma ratifikācijas, kas, iespējams, varētu notikt maijā. Tā varētu būt pirmā Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējā tikšanās, lai gan iepriekš jau prezidenti tikušies 2005.gadā Maskavā, kā arī 2003.gadā Sanktpeterburgā, bet 2001.gadā – Austrijā.
"Vizītes organizēšanas iniciatīva nākusi no Krievijas," sacīja Pildegovičs, uzsverot, ka tagad abu valstu parlamentiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk ratificēt robežlīgumu.
Uz jautājumu, vai Latvijas prezidentes iespējamā vizīte Maskavā ļautu cerēt uz Krievijas prezidenta atbildes vizīti, Pildegovičs sacīja: "Prezidente vairakkārt publiski uzsvērusi dialoga veidošanas nepieciešamību, protams, ielūgums apmeklēt Latviju ir spēkā."
Jau vēstīts, ka 27.martā notiks Latvijas un Krievijas premjeru tikšanās, kuras laikā tiks parakstīts robežlīgums.

DELFI

Prezidente: Latvijas patrioti nepiedalīsies 16.marta pasākumos

2007-04-09T18:05:00.000+03:00

Cilvēki, kuri uzskata sevi par Latvijas patriotiem, neatbalstīs 16.marta pasākumus ar savu klātbūtni, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."Šī datuma izcelšana kā valstiska patriotisma izrādīšana ir kļūda, jo ir jau pietiekami daudz citu datumu, kuri ir saistīti ar valsts neatkarību, - 11.novembris, 18.novembris, deportāciju upuru un citas piemiņas dienas. Es neredzu nekādu pamatu un nepieciešamību pēc 16.marta kā valstiski svinamas dienas," uzsver valsts vadītāja.
Vīķe-Freiberga skaidro, ka tiem, kuri vēlas pieminēt savu un savu cīņu biedru dalību "zināmās cīņās", ir visas tiesības to darīt, kā demokrātiskā valstī tas ir pieņemts. Ja viņi vēlas nolikt ziedus pie cīņu biedru piemiņas vietām, tad to var darīt.
"Bet jebkurš mēģinājums šo dienu pacelt valstiskas atzīmēšanas līmenī ir polittehnoloģija, lai izvērstu pret Latviju naidīgu propagandu un kampaņu, iestāstot pasaulei, ka latvieši ir bijuši fašisma atbalstītāji un vēl šodien notiek fašisma atdzimšana. Tas man kā prezidentei ir absolūti nepieņemami," skaidro prezidente, norādot, ka fašisms Latvijai ir darījis lielu ļaunumu, tā ir bijusi sveša okupācija, kas ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci uz mūsu zemes.
"Tas, ka latviešu zēni okupācijas laikā pretēji starptautiskām konvencijām tika iesaukti vērmahtā un sūtīti uz fronti, nenozīmē, ka Latvijā ir jebkad bijis fašisms un tāds ticis atbalstīts," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka 16.marts ļāvis "dažādām ekstrēmistiskām grupām" nokļūt mediju uzmanības lokā.
"Bet no Latvijas valsts viedokļa šādas darbības nozīmē mīt jau iestaigātās mūsu valstij naidīgās polittehnoloģijas taciņas. Šī polittehnoloģija mēģina diskreditēt Latviju kā valsti un mazināt tās starptautisko prestižu, piešujot visiem latviešiem fašisma birku. Es domāju, ka tā ir tik tiešām ļoti liela muļķība - it kā patriotisma vārdā dot ieganstu Latvijai naidīgiem spēkiem klāstīt, kādi latvieši ir fašisti un nav demokrāti. Mani tas aizvaino kā prezidenti, es uzskatu, ka tas ir apvainojums latviešu tautai un Latvijas valstij," uzsver Vīķe-Freiberga.
Skaidrojot pagājušā gada notikumus un žoga izveidi ap Brīvības pieminekli, Vīķe-Freiberga apgalvo, ka pērn bijusi unikāla situācija, jo notikuši Brīvības pieminekļa remontdarbi. Cita starpā radusies absurda situācija 25.martā, kad Rīgas dome uzcēla žogu un neļāva ļaudīm represēto piemiņas dienā iet pie pieminekļa.
"Tas bija absurds, un vēl lielāks absurds, kad kādai grupai pensionāru bija iestāstīts, ka prezidente ir pavēlējusi tādas barjeras uzlikt. Prezidente ne par kādām barjerām un administratīvām lietām nekādus rīkojumus nedod, jo viņai tādu pilnvaru nav ne valstiskā, ne municipālā līmenī. Es vēl toreiz zvanīju mēram [Aivaram] Aksenokam un vaicāju, kāpēc ir vajadzīgs represēto piemiņas dienā likt žogus, kāpēc to nevar darīt vēlāk, ja ir zināms, ka cilvēki gribēs nolikt ziedus pie pieminekļa. Barjeras ap pieminekļiem pašvaldībai tomēr jāsaskaņo ar attiecīgiem datumiem," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka šogad žoga uzlikšana nav paredzama, jo pēdējā Brīvības pieminekļa tīrīšana notika pirms NATO sanāksmes.
Vīķe-Freiberga arī pauž viedokli, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ar pašvaldībām vairs nav jāsaskaņo publiskie pasākumi, ļoti apgrūtina kārtības uzturēšanu pilsētā. "Ja ir labi zināma dažu grupu vēlme provocēt konfrontācijas un konfliktus, kas varētu aiziet pasaules medijos Latvijai nelabvēlīgā gaismā, tad liegtā iespēja koordinēt šos pasākumus uzliek drošības spēkiem lielāku nastu gādāt par sabiedrisko kārtību," rezumē valsts vadītāja.

LETA

Prezidente zaudē savaldību

2006-03-27T07:12:00.000+03:00

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis sestdien pie Brīvības pieminekļa pēc ziedu nolikšanas pārvērtās asā diskusijā starp klātesošajiem un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Augstākā Latvijas amatpersona, neizturot ļaužu kritiku par nenoņemto žogu ap pieminekli, zaudēja iecietību un, liekot lietā arī žestu valodu, norādīja uz ļaužu nezināšanu un izpratnes trūkumu.Pieminot 1949. gada notikumus, kad Latvijā no 25. līdz 28. martam 33 vilcienu ešelonos uz "speciālnomitinājuma" vietām, galvenokārt uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu, izsūtīja vairāk nekā 40 000 cilvēku, sestdien visā Latvijā notika komunistiskā terora upuriem veltīti piemiņas brīži. Rīgā centrālais pasākums norisinājās Brāļu kapos, taču vairāki simti cilvēku pulcējās arī pie Brīvības pieminekļa, kas gaidāmo remontdarbu dēļ ir apjozts ar žogu. Sestdien atvērta bija tikai daļa sētas, lai klātesošie varētu pieminekļa pakājē nolikt ziedus. Pirms pasākuma Brāļu kapos tur bija arī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.Pēc ziedu nolikšanas viņa no vairākiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asu kritiku par nenoņemto žogu ap Brīvības pieminekli. Ļaudis prezidentei pārmeta, ka pieminekļa iežogošana bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri 16. martā vēlējušies godināt leģionāru piemiņu, gan arī tiem, kas sestdien gribēja pieminēt komunistiskā terora upurus. "Leģionāri nodrošināja jums iespēju aizbēgt uz ārzemēm, bet tagad jūs viņus noniecināt," no pūļa V. Vīķei-Freibergai sauca kāds pavecāks vīrs.Cilvēkiem, kas uzdrīkstējās viņu kritizēt, prezidente atbildēja paceltā balsī un sava sakāmā beigās piesita pirkstu pie deniņiem, norādot, ka "ar galvu vajaga domāt". "Prasiet tiem, kas to sētu nenoņēma, nevis tiem, kas cīnījās, lai to noņemtu," sev zināmu sarunu un notikumu nezināšanu cilvēkiem pārmeta V. Vīķe-Freiberga. Taču šādā veidā prezidentei neizdevās pārliecināt klātesošos, un arī pēc asās diskusijas ļaužu neapmierinātība nemazinājās. Cilvēki joprojām bija pārliecināti, ka prezidentes pienākums bijis nodrošināt upuru piemiņu.Politologs Andris Runcis vērtē, ka prezidentes izturēšanās un pirksta piesišana pie deniņiem ir augstākā mērā necieņas izrādīšana pret tautu un tautas apvainošana. "Šādi žesti nav pieņemami Valsts prezidentei. Nedrīkst zaudēt savaldību," sacīja A. Runcis. Viņš sprieda, ka būtu nepieciešama atvainošanās un, ja tā būtu cita līmeņa amatpersona, sankcija varētu būt pat amata zaudēšana.

Liene BARISA
Laikraksts "Neatkarīgā"
2006. gada 27. marts

Prezidente: 16. marts nav svētki

2006-03-27T07:10:00.000+03:00

Valdība ir rīkojusies pareizi, neatzīstot 16. martu kā svinamo dienu, jo tam nav vēsturiska pamata, Latvijas Neatkarīgās televīzijas radījumā «900 sekundes» sacīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga.
«Šo dienu nevajag īpaši atzīmēt. Tas nav patriotisma simbols. Ir ziņas, ka 16. marta aktivitātes tiks izmantotas, lai parādītu pasaulei, ka Latvijā atdzimst fašisms,» sacīja Valsts prezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga izteica aicinājumu nepiedalīties provokācijās un piebilda: «Ir spēki, kas šai dienai gatavojas kā Brazīlijas karnevālam — šuj tērpus, sarunā žurnālistus, kas nostāda kameras pareizajā leņķī.»

Apollo

2006. gada 16. marts

Prezidente: Latvija turpinās izmeklēt holokausta noziegumus

2006-02-21T09:23:00.000+02:00

Latvija turpinās pētīt un pieminēt holokaustu un citus noziegumus pret cilvēci, kas pastrādāti Latvijā, pirmdien vakarā Izraēlas prezidenta Mošes Kacava rīkotajās vakariņās uzsvēra Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."Holokausts vienmēr paliks viena no traģiskākajām lapaspusēm Latvijas un Eiropas vēsturē," sacīja Vīķe-Freiberga un atzina, ka nacistu organizētajās ebreju masu slepkavībās piedalījās arī Latvijas iedzīvotāji, taču bija tādi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, slēpa un sargāja ebrejus.

"Izmantojot iespēju, vēlos pieminēt tos nelaimīgos ebrejus, kuri tika nogalināti manā valstī un citviet Eiropā holokaustā, kas viennozīmīgi ir viens no traģiskākajiem notikumiem 20.gadsimta vēsturē," teica politiķe un norādīja, ka šos noziegumus nedrīkst aizmirst, ir jāsoda to pastrādātāji un jāgodina ebreju glābēji.
Valsts vadītāja uzsvēra, ka, pētot šos noziegumus, Latvijā sadarbojās ebreju kopiena, valsts un nevalstiskās organizācijas, lai holokausta noziegumi tiktu izprasti un tā upuri nebūtu aizmirsti.
"Latvijas vēsturnieku komisija ir izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar "Yad Veshem" memoriālu Izraēlā, un arī Latvijas Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēt tā laika noziegumus," sacīja Vīķe-Freiberga un piebilda, ka par holokaustu Latvijā tiek mācīts skolās un skolēni pēc pašu iniciatīvas, piemēram, ir pētījuši Rīgas geto vēsturi.
Vīķe-Freiberga informēja, ka, turpinot šo noziegumu izpēti, šovasar Latvijā notiks starptautiska konference, kurā mērķis būs pētīt holokaustu un vērsties pret antisemītismu. Septembrī Rīgā iecerēta konference "Ebreji mainīgajā pasaulē".
Prezidente norādīja, ka Latvija nosoda jebkādas antisemītisma un citas netolerances izpausmes. Valstu vadītāju naidpilniem aicinājumiem vērsties pret citām valstīm mūsdienu pasaulē nav vietas un pret tiem ir stingri jāvēršas, piebilda valsts vadītāja.

LETA

2006. gada 20. februāris

Prezidente vizītes laikā Izraēlā atvainojas par holokaustu

2006-02-21T09:20:00.000+02:00

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir sākusi valsts vizīti Izraēlā ar atvainošanos par Latvijas dalību holokaustā – genocīdā pret Eiropas ebrejiem Otrā Pasaules kara laikā, informē ārvalstu prese. “Mēs patiesi nožēlojam, ka Latvija bija iesaistīta holokausta šausmās,” viņa teica Jeruzalemē, tikšanās laikā ar Izraēlas prezidentu Moši Kacavu.
Prezidente arī piebilda, ka Latvijas mērķis ir ļaut saviem bērniem uzaugt ar pilnīgu izpratni par to, kas notika nacistu un padomju okupācijas laikā, tajā skaitā arī par nodarījumu pret ebrejiem, ziņo laikraksts "The Jeruzalem Post".
Trīs dienu ilgās vizītes laikā paredzēta Vīķes-Freibergas tikšanās ar premjerministru Ehudu Olmertu, Kneseta spīkeri Reuvenu Rivlinu, ārlietu ministri Cipi Livni, transporta un apgaismes ministru Meiru Šitritu, kā arī bijušo premjerministru Šimonu Peresu.
Prezidentes programmā paredzēts apmeklēt trīs pilsētas – Jeruzalemi, Telavivu un Nācareti, kā arī atklāt Latvijas-Izraēlas biznesa forumu un izstādi “Latvijas bērni zīmē senās sinagogas”, raksta Ria Novosti.
Papildus tam Vīķe-Freiberga uzstāsies ar lekciju par starptautisko attiecību problēmām, kā arī parakstīs vienošanos par divkāršas nodokļu iekasēšanas novēršanu.

2006. gada 20. februāris

www.DELFI.lv

Liedzas, ka prezidente bruģē ceļu uz ANO

2006-01-10T06:55:00.000+02:00

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nekādu kampaņu nav sākusi — tāds ir oficiālais komentārs minējumiem, vai virkne viņas pēdējā laikā sperto soļu neliecina par gatavošanos cīņai par ANO ģenerālsekretāra amatu. Tas atbrīvojas jau gada beigās, kad beigsies līdzšinējā ANO vadītāja Kofi Annana pilnvaru termiņš. Taču, ja prezidente nolēmusi, īpaši neafišējot, tomēr pretendēt uz šo amatu, viņai, piemēram, varētu lieti noderēt ANO gaiteņos ietekmīgās Dienvidāfrikas atbalsts, kur viņa pašlaik pavada atvaļinājumu.Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pirmdien ne noliedza, ne apstiprināja ziņas, ka V.Vīķe–Freiberga tiksies ar Dienvidāfrikas prezidentu Thabo Mbeki. Iespējams, šī tikšanās notiks nākamnedēļ, kad Dienvidāfrikā būs beidzies atvaļinājumu laiks. Taču prezidentei nav plānota tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru K.Annanu, preses sekretāre noraida citos medijos ziņoto. A.Rozenberga arī uzsver — prezidente nelobē savu kandidatūru.

Sāncense — Āzija

Spekulācijas par iespējamo prezidentes atbilstību šim amatam pirmoreiz parādījās pērn, kad viņu neoficiāli minēja kā ASV pieņemamu kandidāti. Jautājums par to, vai Latvijas diplomātiem nāktos lobēt prezidenti kā potenciālo kandidāti, uzdots nesenajā vēstnieku sanāksmē decembrī. Prezidente atbildējusi noraidoši. Iespējams, tādēļ, ka pagaidām neviena valsts nav oficiāli uzrunājusi V.Vīķi–Freibergu kā potenciālo kandidāti, saka viens no klāt bijušajiem vēstniekiem. Tādēļ arī prezidente pagaidām atturoties no konkrētām aktivitātēm.Īstās diskusijas par to, kurš būs K.Annana pēctecis, sākšoties pavasarī. Diplomāti jau uzsvēruši, ka jaunā ANO ģenerālsekretāra ievēlēšana būs kompromisa rezultāts. Līdz šim stingrākās pretenzijas uz šo amatu izteikusi Āzija — tā uzskata, ka pēc ANO vadītāja ēģiptieša un afrikāņa pienākusi šā reģiona kārta. Tiesa, līdz šim Āzija nav spējusi izvirzīt stiprus kandidātus, turpretim Austrumeiropai ir ne vien V.Vīķe– Freiberga, bet arī Polijas eksprezidents Aleksandrs Kvasņevskis.

Mēģina tirgoties?

Lai ieņemtu ANO ģenerālsekretāra amatu, kandidātam jāgūst ANO Drošības padomes (DP) atbalsts. Tajā veto tiesības ir piecām pastāvīgajām dalībvalstīm — ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai un Krievijai. Kā minēts, Latvijas prezidenti varētu atbalstīt ASV, negatīvs varētu būt Krievijas viedoklis. Kāds augsta ranga Latvijas diplomāts, kurš nevēlas minēt savu vārdu, gan noliedz pieņēmumu, ka tieši kāre pēc ģenerālsekretāra amata būtu mudinājusi prezidenti pēdējos mēnešos uz īpaši samierniecisku nostāju ar Krieviju. Ar vēlmi rādīt Latviju kā investoriem draudzīgu zemi, nevis tīkošanu pēc augstā amata, esot skaidrojama prezidentes nostāšanās franču firmas Dalkia pusē strīdā par Rīgas siltuma nākotni. Taču, pat ja veiksmīgi "tirgojoties" tiktu rasts šo piecu valstu atbalsts, vēl jārod divu trešdaļu ANO dalībvalstu balsis. Tādēļ arī ir svarīgi iegūt, piemēram, Dienvidāfrikas atbalstu. Taču tad prezidentei būtu vēl viena dilemma — K.Annana pilnvaru termiņš beidzas jau šā gada nogalē, un viņai pusgadu agrāk būtu jāpamet Latvijas prezidenta krēsls.

Gunta Sloga

Laikraksts "Diena"
2005. gada 10. janvārī

Prezidentes rezidencei Jūrmalā būs līdz 3,76 metrus augsts žogs

2006-01-06T06:34:00.000+02:00

Apkārt Valsts prezidentes rezidencei Jūrmalā jaunu līdz 3,76 metrus augstu žogu, jo esošais ir avārijas stāvoklī un neatbilst Valsts drošības standartiem, lēmusi Jūrmalas dome. Līdz šim saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumiem žoga augstums starp blakus zemesgabaliem varēja būt ne augstāks par 1,80 metriem.
Ierosinājumu būvēt jaunu žogu domē bija iesniegusi Valsts prezidenta kanceleja, kas norādījusi, ka "pašreizējais žogs Meierovica prospektā 31 starp blakus esošajiem īpašumiem ir avārijas stāvoklī, kā arī morāli novecojis".
Prezidenta kancelejas iesniegumā norādīts arī, ka žoga posmu augstumi un tehniskais izpildījums neatbilst valsts drošības noteikumiem.

LETA
2006. gada 5. janvāris

Valsts prezidente dodas atvaļinājumā uz Dienvidāfriku

2006-01-04T09:24:00.000+02:00

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no šodienas līdz 15.janvārim dosies atvaļinājumā, ko pavadīs Dienvidāfrikā, aģentūru LETA informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Pēc Rozenbergas teiktā, prezidente sagaida ļoti saspringtu gadu, tādēļ atvaļinājums izvēlēts tieši tagad, kamēr nav sākušās svarīgas aktivitātes.
Rozenberga pieļāva domu, ka vēl viens atvaļinājums Vīķei-Freibergai varētu būt vasarā, tomēr par to vēl esot pāragri spriest. Tomēr prezidentes pārstāve piebilda, ka daudzu politisko notikumu dēļ prezidente nevarēs atpūsties tik ilgi kā parasti.

LETA

2006. gada 4. janvāris

Prezidente noliedz, ka aizstāv Dalkia

2006-01-04T00:35:00.000+02:00

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas asi kritizējusi valdības pārstāvjus par nekorektumu pret ārvalstu investoru, otrdien krasi noraidīja pieņēmumus, ka tādējādi lobē Francijas uzņēmumu Dalkia, kas pieteicies privatizēt valstij piederošās Rīgas siltums akcijas. Viņas pārstāvji uzsver, ka prezidente, kas vairākkārt publiski demonstrējusi ciešu draudzību ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, vien vēloties, lai valdība Latviju demonstrētu kā investīcijām uzticamu vidi. Taču, kā sarunā ar Dienu uzsver kāds augsta ranga Latvijas diplomāts, kurš nemin savu vārdu, arī pašas prezidentes izteikumi pastiprina signālu ārvalstīm par Latviju kā investīcijām nedraudzīgu vietu un, ja viņai arī bija iebildumi pret valdības darbu šai jautājumā, tos nevajadzēja izpaust presei. Līdz šim prezidente vismaz publiski nebija atbalstījusi atsevišķu investoru intereses.Ierasts lobijsFrancijas vēstnieks Latvijā Mišels Fušē otrdien Dienai atzina, ka Dalkia iespējamās intereses Latvijā pārrunātas prezidentes novembra vizītes laikā Parīzē. Viņa par to runājusi arī ar Ž.Širaku. M.Fušē uzsver, ka tas nav nekas neparasts, ja prezidentu tikšanās laikā runāts par vienas firmas interesēm, jo savu uzņēmumu lobēšana esot viena no Parīzes globālajām interesēm. Francijā lielu daļu enerģētikas sektora kontrolē valsts. Arī viens no akcionāriem uzņēmumā Dalkia (34%) ir valsts kontrolētais Electricite de France, viena no Eiropas lielākajām enerģētikas firmām. 66% akciju pieder Veolia Environment. Kāds Dienas avots pieļauj, ka tikšanās Parīzē, iespējams, nebija pēdējā reize, kad abu valstu līderi runāja par Dalkia, un tā var būt skaidrojams prezidentes pēdējo dienu skarbums. "Prezidente nav aizstāvējusi nevienas citas valsts intereses, izņemot Latvijas," saka viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Jautāta, kādēļ V.Vīķe–Freiberga visasāk vērsusies pret ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL), A.Rozenberga vien atbild, ka prezidente vēloties, lai darbi atbilst vārdiem. Kā uzsver Prezidenta kancelejā, septembrī, izlemjot pārdot RS akcijas, Latvija deva skaidru signālu, taču tagad no šā principa atkāpusies.Kariņš: neko nesolījuPēc ekonomikas ministra vārdiem, uzņēmumam Dalkia nekad nav solīta valstij piederošo akciju pārdošana. Savukārt Francijas vēstnieks M.Fušē uzsver — septembrī nolemjot pārdot RS akcijas, valdība devusi pozitīvu signālu, bet tagad rodoties iespaids, ka "ceļa vidū tiek mainīti noteikumi". Tiesa, viņš neatbild, vai no kāda valdības pārstāvja bija saņemts konkrēts solījums par akciju pārdošanu Dalkia. Agrāk K.Kariņš, izpelnīdamies prezidentes kritiku, bija paudis bažas, ka Francijas vēstnieks mēģina izdarīt spiedienu šajā jautājumā. Tikmēr jau minētais diplomāts uzsver — pēdējā laika jezga un pretrunīgie amatpersonu izteikumi, atbildību veļot citam uz citu, var raidīt signālu pasaulei, ka šī nav investīcijām draudzīga valsts. Tādēļ tagad kādam, visticamāk, K.Kariņam, būtu jāpaziņo, ka Latvija ir atvērta ārvalstu investoriem.

Gunta Sloga

"Diena", 2006. gada 4. janvāris

Februārī Valsts prezidente apmeklēs Izraēlu

2006-01-04T00:18:00.000+02:00

Februāra otrajā pusē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dosies valsts vizītē uz Izraēlu, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Šī ir atbildes vizīte pēc Izraēlas prezidenta Mošes Kacava viesošanās Latvijā pērn septembrī.
Rozenberga norādīja, ka šāda tikšanās augstākajā līmenī veicinās abu valstu sakarus un sadarbību.
Kā ziņots, Kacavs uzturējās valsts vizītē Latvijā pērn 20.septembrī un 21.septembrī.
Viņš tikās ar Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS), Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), uzrunāja Latvijas ebreju kopienu un apmeklēja ebreju piemiņas vietas, kā arī Okupācijas muzeju.
Prezidentu sarunā abas puses toreiz pauda gandarījumu par Latvijas un Izraēlas draudzīgajām un aktīvajām attiecībām, kas ir vainagojušās ar plašu sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības, drošības jomā, kā arī aktīvu savstarpējo tirdzniecību.
Tika uzsvērts, ka ekonomiskās saites varētu stiprināt drīzumā parakstāmais starpvaldību līgums par nodokļu dubulto neuzlikšanu, kā arī gaidāmā Izraēlas uzņēmēju vizīte Latvijā. Interese tika izteikta par tālākās sadarbības paplašināšanu tūrisma jomā.
Kacavs izteica pateicību par Latvijas prezidentes un valsts nostāju kopumā, veicinot humānisma vērtības un to izpratni sabiedrībā, kā arī izvērtējot pagātni. Izraēlas prezidents atzīmēja vēstures mācīšanas nozīmi, lai nepieļautu holokausta un citu noziegumu atkārtošanos.
Noslēgumā Kacavs ielūdza Vīķi-Freibergu valsts vizītē apmeklēt Izraēlu.

LETA

2006. gada 03. janvāris

Prezidente Hanukas svētkos vēl saticību kopienu starpā

2005-12-29T23:12:00.000+02:00

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apsveikumā ebreju tautas svētkos Hanukā novēlējusi, lai Latvijā valdītu saticība ne tikai ģimenēs un draudzēs, bet arī dažādu kopienu starpā - lai ļaudis ar dažādām izcelsmēm nejustos apdraudēti, bet saskarē ar citiem justos bagātināti. Valsts prezidente novēl katrā ģimenē saticību, mīlestību un kopīgiem spēkiem celt Latviju par tādu valsti, kur katrs cilvēks jūt, ka viņam ir iespējas izpausties pēc savas personības un tautiskās piederības, kā viņa sirdij tas ir vistuvāk un kā viņa senči to ir raduši darīt.
Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ebreju tautai ir ļoti senas tradīcijas, kas ir liela kultūras vērtība un visas pasaules kultūras mantojums. Latvija to ciena un redz ebreju draudzes atgūstam vietu Latvijas dzīvē.
"Mums visiem ir kaut kas ko mācīties no tiem, kas ir no mums atšķirīgi, tāpēc lai mums arī turpmāk visiem būtu prieks strādāt plecu pie pleca šai valstij," uzsvēra Valsts prezidente.

LETA
2005. gada 29. decembris

Prezidente: Satversmes grozījumi nevēršas pret homoseksuālo partnerattiecību iespējamību

2005-12-15T21:25:00.000+02:00

Satversmes grozījumi par laulības statusu ir deklaratīvs grozījums, kas nevēršas pret homoseksuālo partnerattiecību iespējamību, uzsver Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa uzskata, ka Satversmes grozījumi viendzimuma attiecības demokrātiskajā sabiedrībā pēc būtības neierobežo, jo veidot juridiski apstiprinātas attiecības šie grozījumi viņiem neliedz, informēja Prezidentes preses sekretāre Aivas Rozenberga.
Valsts vadītāja norādīja, ka ir jāšķir divi dažādi termini - "laulība" un "partnerattiecības", jo, pēc viņas domām, dzīvē diez vai kaut kas manīsies.
Prezidente tomēr nav pārliecināta, ka ar šādiem Satversmes grozījumiem tiks panākts stingrāks laulības institūts. Viņa akcentēja, ka šobrīd Latvijā ir liels šķirto laulību skaits, tāpēc valstij būtu jāpanāk stiprākas laulības un lielāka bērnu aizsardzība.
Vīķe-Freiberga uzskata, ka laulības mērķis sākotnēji ir radīt atbalstu bērniem.
Jau ziņots, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, ar kuriem noteica, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību savienību starp vīrieti un sievieti.
Par šādām Satversmes izmaiņām nobalsoja 65 deputāti, pret bija seši, bet deviņi tautas kalpi balsojumā atturējās.
Līdz šim valsts pamatlikumā bija noteikts, ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Grozījumu oponenti uzskata, ka šī LPP iniciatīva ir populistiska un nepamatota vēršanās pret seksuālajām minoritātēm.

LETA

2005. gada 15. cecembris

Prezidente politiķu izteikumos par Irākas jautājumu saskata 'zināmu populismu'

2005-10-23T08:36:00.000+03:00

Tā kā tautā nav populāri, ka karavīri dien svešā zemē, politiķu viedokļos par Latvijas karavīru misijas Irākā pagarināšanu ir "jūtams arī zināms populisma elements", šādu viedokli intervijā "Latvijas Avīzei" pauž Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."Latvija ir iesaistījusies Irākas rekonstrukcijas procesā gan politiski, gan arī praktiski, jo mūsu bruņotie spēki arī palīdz atjaunot skolas, bērnudārzus, slimnīcas. Tomēr galvenokārt miera misija ir domāta, lai palīdzētu Irākas valstij nostāties uz savām kājām," sacījusi prezidente.
"Neapšaubāmi, tā ir milzīga saspīlējuma zona, kurā aktīvi darbojas dažādi teroristiski grupējumi, tajā skaitā no ārvalstīm. Tie ir fanātiķi, kuru galvenais mērķis ir destabilizēt valsti un gādāt, lai reformas tajā nebūtu veiksmīgas. Latvija, sākot misiju Irākā, ir aizsākusi darbu, kas līdz šodienai vēl nav pabeigts," turpina politiķe.
"Tautai un arī to karavīru, kas dien Irākā, tuviniekiem Latvijas spēku atrašanās Irākā, iespējams, nav īsti pa prātam. Bet es gribētu atgādināt - kopš Latvija ir iestājusies NATO aliansē un apdraudējuma brīdī no šīs alianses cer sagaidīt aizstāvību, mēs esam uzņēmušies katru gadu zināmu procentu no valsts ienākumiem tērēt aizsardzības mērķiem. Šī apņemšanās paredz arī kaujas gatavībā uzturēt noteiktu karavīru kontingentu, mobilas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varam sūtīt uz ārvalstīm," piebilst Vīķe-Freiberga.
"Jaunā kolektīvās aizstāvēšanās doktrīna nosaka, ka mēs negaidīsim, kamēr ienaidnieks iebruks mūsu teritorijā, bet ka ir jāiejaucas un jācenšas mainīt situācijas, kas draud kļūt par eksplozīvām un potenciāli apdraudēt plašāku pasauli," skaidro politiķe, "vai nu zem NATO, vai zem ES lietussarga Latvijas spēkiem būs jāiesaistās miera nodrošināšanā. Ja mēs Latvijā gribam justies drošībā, mums būs jāpiedalās šādos kolektīvās drošības pasākumos."
"Latvijas karavīru klātbūtne Irākā ir tāds fundamentāls jautājums, par kuru, protams, koalīcijai ir jādebatē. Un, kā noprotu no savām pēdējām sarunām ar premjeru, koalīcijā par šo tēmu ir no sirds izrunājušies un nonākuši pie kopējās pozīcijas, ka misija Irākā tiks pagarināta," noslēdz prezidente.

LETA
2005. gada 22. oktobris

Vīķe-Freiberga vēlas pildīt prezidenta pienākumus līdz termiņa beigām

2005-10-14T08:52:00.000+03:00

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vēlas pildīt prezidenta amata pienākumus līdz termiņa beigām.
"Man ir savā veidā līgums ar Latvijas Saeimu, es to vēlos ievērot," Latvijas Televīzijas raidījumā "Valsts pirmās personas" sacīja Vīķe-Freiberga, jautāta, vai politisku iemeslu vai karjeras dēļ viņa varētu atteikties no prezidenta amata pildīšanas pirms termiņa beigām.
Prezidente uzsvēra, ka ir uzņēmusies četru gadu darba termiņu. "To man Saeima ir uzticējusi, un es to esmu pieņēmusi. Protams, ja gadītos, ka man rodas veselības problēmas, tad man būtu jāatvainojas Saeimai, ka nevaru pildīt savas funkcijas," sacīja Vīķe-Freiberga.
Kā ziņots, ārvalstu medijos izskanējis viedoklis, ka Vīķe-Freiberga varētu būt viena no kandidātēm uz ANO ģenerālsekretāra amatu. Pazīstamais Francijas laikraksts "Le Figaro" pieļāva, ka Latvijas prezidentes kandidatūru atbalsta ASV.
Iepriekš komentējot savu iespēju ieņemt ANO ģenerālsekretāra amatu, Valsts prezidente atzina, ka "būtu gatava pieņemt šo izaicinājumu".

LETA

2005. gada 14. oktobris

Valsts prezidente neizslēdz eitanāziju atsevišķos gadījumos

2005-10-14T06:38:00.000+03:00

Eitanāzija ir pieļaujama, ja cilvēks cieš lielas sāpes un nav izredžu tās novērst vai cilvēks pie dzīvības tiek uzturēts mākslīgi, uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Valsts pirmās personas" prezidente uzsvēra, ka ir situācijas, kad cilvēka veselības stāvoklis pieļauj eitanāziju. Piemēram, ja cilvēka veselības stāvoklis ir tik smags, ka viņam nav cerību izārstēties, un ja viņš cieš neciešamas sāpes, kuras ne ar kādiem medicīniskiem līdzekļiem nevar un nevarēs novērst.

Tāpat aiziešana no dzīves ir pieļaujama, ja ar medicīniskām metodēm mākslīgi pie dzīvības tiek uzturēti cilvēki, kuri ir pilnībā paralizēti un kuru gars ir ierobežots miesā. Šie cilvēki senos laikos, kad medicīna vēl nebija tik attīstīta, jau būtu miruši, sacīja Vīķe-Freiberga.
Cilvēkam ir tiesības beigt dzīvi cienīgi bez brutālas medicīniskās iejaukšanās, sacīja Valsts prezidente.
Vīķe-Freiberga atzina, ka pasaulē ir dažādi viedokļi par eitanāziju, piemēram, ASV par šo jautājumu rit aktīvas diskusijas, Nīderlandē eitanāzija ir atļauta, savukārt katoļticīgie eitanāziju neatbalsta, jo uzskata, ka dzīvība ir svēta.
Jau ziņots, vairāk nekā 30 Latvijas iedzīvotāju iesnieguši Uzņēmumu reģistrā pieteikumu sabiedriskās organizācijas "Alfa & omega" reģistrācijai. Tās uzdevums būs aizstāvēt nedziedināmi slimo cilvēku tiesības pieņemt lēmumu par aiziešanu no dzīves.
Savukārt onkologi pauduši viedokli, ka Latvijā nepieciešams attīstīt paliatīvo aprūpi, jo, sniedzot adekvātu palīdzību nedziedināmi slimiem cilvēkiem un novēršot to sāpes, nebūs nepieciešams diskutēt par eitanāziju.

LETA
2005. gada 13. oktobris

Prezidente aicina kultivēt pasaulē humānismu

2005-10-04T16:52:00.000+03:00

Pasaulē ir jāvairo tādas pozitīvas emocijas un attieksmes kā empātija, līdzjūtība, tolerance un cieņa, jo tikai tā pasaule spēs atbrīvoties no vardarbības. Tā otrdien, uzstājoties Baku universitātē, sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
«Ko mēs varam darīt kā cilvēki, lai padarītu dzīvi humānāku visiem? Šeit ir trīs pamatprincipi: morāle, iekļautība un dalība,» sacīja Vīķe-Freiberga, uzrunājot studentu auditoriju. «Mums ir jāatmet naids, aizspriedumi un neiecietība.»
Kā uzsvēra prezidente, Latviju un Azerbaidžānu vieno kopīgas vērtības. Galvenā vērtība ir priekšstats, ka katrs cilvēks ir vienreizēja un dārga dāvana šai pasaulei. Tāpat arī katra tauta, lai cik arī neliela tā būtu, ir īpašs dārgums, kas jālolo.
Vīķe-Freiberga vilka paralēles starp Latvijas un Azerbaidžānas nāciju vēsturi, atgādinot, ka abas valstis ieguva neatkarību pēc Pirmā pasaules kara, taču Azerbaidžāna šo neatkarību zaudēja jau 1920. gadā, bet Latvija — līdz ar Otrā pasaules kara sākumu. «Taču mēs bijām vienoti mūsu vēlmē izdzīvot un atkal kļūt par sava likteņa saimniekiem,» sacīja prezidente.
Viņa arī atgādināja par 90. gadu sākuma notikumiem Baku, kur gāja bojā 137 cilvēki, un Rīgā. Pēc neatkarības atgūšanas abām valstīm nācās iziet reformu ceļu cerībā iegūt labklājību.
Pēc prezidentes domām, patlaban pasaules vēsturē vērojams zīmīgs pavērsiens. Šodien vairāk nekā jebkad mazu nāciju un valstu liktenis ir atkarīgs no viņu pašu izvēles, no viņu sabiedrotajiem un no viņu attīstības ceļa.
Valsts prezidente Vīķe-Freiberga šodien saņēma Baku Universitātes goda doktora grādu.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Preses dienests, uzrunājot akadēmisko auditoriju, Vīķe-Freiberga pauda, ka Latvijas divpusējās attiecības ar Azerbaidžānu attīstās konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē. Latvija atbalsta Azerbaidžānas uzsākto reformu procesu, kas vērsts uz demokratizāciju un ekonomisko attīstību.
Viņa arī uzsvēra, ka visa starptautiskā kopiena sekos gaidāmajām Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanām šā gada novembrī ar lielu interesi. Tāpēc Vīķe-Freiberga aicināja prezidentu un Azerbaidžānas amatpersonas darīt visu, kas nepieciešams, lai garantētu vēlēšanu atbilstību starptautiskajiem standartiem.
Savas runas noslēgumā prezidente aicināja studentus, kas būs nākamie Azerbaidžānas līderi un valsts dzīves veidotāji, iegūt visas nepieciešamās zināšanas un vienmēr domāt par to, kā padarīt savu valsti tādu, lai ar to varētu lepoties gan viņi paši, gan viņu pēcnācēji.

LETA
2005. gada 4. oktobris

Izraēlas prezidents: Latvijā jāturpina holokausta izglītība

2005-10-03T21:26:00.000+03:00

Latvijā, tāpat kā visur pasaulē, ir jāturpina izglītot jaunā paaudze par ebreju holokausta šausmām, lai nepieļautu to atkārtošanos nākotnē. Tā šodien preses konferencē pēc sarunas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu sacīja Izraēlas prezidents Moše Kacavs.
"Holokausts nevar būt tikai viena nodaļa mācību grāmatās. Mums ir jāgūst mācība no tā," uzsvēra Kacavs. Holokausts bija prātam neaptverams noziegums, kas noritēja pirms 60.gadiem. Aicinājums nogalināt visus ebrejus izskanēja nevis kādā primitīvā sabiedrībā, bet gan vienā no Eiropas civilizētākajām valstīm.
Pēc Izraēlas prezidenta teiktā, joprojām jāpēta, kā holokausts varēja iesākties, kā tas noritēja, kas bija tā līdzdarboņi. "Holokausts bija asinsizliešanas industrija," sacīja Kacavs.
Mūsdienu demokrātisko valstu līderiem nākamajās paaudzēs jāieaudzina cilvēcība, un tas nevar notikt, neuzsverot, ka antisemītisms ir aizliegts un nepieļaujams. Politiskajiem līderiem ir jārada "tīra atmosfēra" nākamajām paaudzēm.
Pēc Kacava teiktā, šobrīd Eiropā pieaug antisemītisms. Pret to jāvēršas ar likumdošanu, likumu ieviešanu dzīvē, ar izglītības programmām un iespaidojot sabiedrības viedokli. "Visas šīs lietas Latvijas valdība jau veic, tāpēc pie jums antisemītisms ir margināla parādība," atzina Izraēlas vadītājs.

LETA
2005. gada 20. septembris

Putins slavē Freibergu

2005-09-28T06:53:00.000+03:00

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzstājoties teletiltā, pozitīvi izteicās par Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Šī ir pirmā reize, kad Putins publiski izsaka atzinības vārdus Valsts prezidentei. Savukārt pārējie izteikumi, kas veltīti Latvijai, arī par nepilsoņiem, nevēstīja neko jaunu un atbilda Krievijas līdzšinējai retorikai. “Par nepilsoņu statusu prezidents neko jaunu nepateica un arī nesolīja neko jaunu politikā attiecībā pret tautiešiem,” uzskata Indāns.
“Acīmredzot Vīķei-Freibergai Ņujorkā ir izdevusies laba saruna ar viņu,” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns.

LETA
2005. gada 27. septembris

Policisti sašutuši par prezidentes izteikumiem

2005-09-25T21:05:00.000+03:00

Policistu problēmas bija viena no tēmām, kas šonedēļ nonāca sabiedrības uzmanības degpunktā. Valdība pieņēma plānu policistu problēmu risināšanai, un iekšlietu ministrs pavēstīja, ka krīze ir pārvarēta. Savukārt Valsts prezidente dienu vēlāk nāca klajā ar skarbu paziņojumu par policistu izmantošanu politiķu vēlēšanu kampaņās. Policistu biedrība par prezidentes izteikumiem ir sašutusi. Savukārt politiķi liek manīt, ka viņu kolēģu sirdsapziņa nemaz nav tik tīra.
Jau kopš augusta skaļi daudzinātās problēmas policijā šonedēļ atbalsojās Rīgas pilī. Valsts prezidente politiķiem veltīja bargus vārdus, jo viņi manipulējot ar policistiem, lai vāktu balsis vēlēšanām.
Vaira Vīķe-Freiberga, Valsts prezidente (21.09.2005): „Man rodas iespaids, un tas būtībā bija skaidri redzams no preses, ka viņi ir tikuši politiski manipulēti un jau izmantoti šai šantāžai kā vienkārši akls darbarīks politisku spēku rokās, kas jau šobrīd ir sākuši politisko kampaņu.”
Report.: Policistu biedrība par šiem prezidentes izteikumiem jūtas aizvainota.
Agris Sūna, Latvijas Policistu biedrības vadītājs: „Es neuzskatu, ka policisti ir dumji bezsmadzeņu radījumi vai kā to varētu pateikt. Visi mēs esam domājuši, liela daļa no mums ir juristi, tā nav, ka mēs nevaram nonākt pie sava veida secinājumiem paši ar savām domām.”
Report.: Tikmēr politiķi atzīst, ka policistu izmantošana notiek, lai gan sevi par vainīgu neviens negrib atzīt. Bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš labprāt uzņemas policistu aizstāvja lomu, savas aktivitātes ar vēlēšanām nesaista.
Māris Gulbis: „Man varētu pārmest tad, ja es vispār nerūpētos un izliktos, ka viss ir kārtībā. Tad man tiešām varētu pārmest kā opozīcijas deputātam, ka es vispār ignorēju šos jautājumus un par tiem nerunāju.”
Report.: Savukārt JL met akmeni iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona dārziņā.
Kārlis Šadurskis, JL Saeimas frakcijas vadītājs: „Es jūtu neprofesionālu Iekšlietu ministrijas vadību. Tad, kad nav šīs vadības, tad katra brīva niša rada vēlmi un iespēju dažādiem politiskiem tīkojumiem.”
Report.: JL tomēr neprasa Jēkabsona atkāpšanos, tikai vēlas, lai premjers uzņemas atbildību par viņa darbu.

Māra Jansone
LNT Ziņas
2005. gada 24. septembris

Izraēla aicina radīt labāku pasauli nākamajām paaudzēm

2005-09-22T07:07:00.000+03:00

Antisemītisms ir ne tikai ebreju tautas traģēdija, bet gan visas cilvēces vēsturiska un morāla neveiksme, bet, šo parādību noklusējot, tā var kļūt tikai dziļāka, trešdien uzsvēra Izraēlas prezidents Moše Kacavs. Viņš kopā ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pie horālās sinagogas Rīgā lika pamatakmeni piemineklim pazīstamajam ebreju glābējam Žanim Lipkem.Izraēlas prezidents, kurš dienu iepriekš bija uzsvēris, ka antisemītisms Latvijā ir margināla parādība, trešdien apmeklēja Rumbulas memoriālu. Tur V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka vainas uzvelšana, aizspriedumi un antisemītisms nav pieņemami. "Mēs būsim modri, lai pasaulē tiktu ievēroti humānisma ideāli," solīja prezidente.

Gunta Sloga

"Diena", 2005. gada 22. septembris

Prezidenti liek pamatakmeni ebreju glābēju piemineklim

2005-09-22T07:05:00.000+03:00

Pie sinagogas drupām Rīgā, kur Izraēlas un Latvijas prezidenti Moše Kacavs un Vaira Vīķe–Freiberga trešdien ielika pazīstamā ebreju glābēja Žaņa Lipkes pieminekļa pamatkameni, bija pulcējušies daudzi interesenti, viņu vidū arī ebreju kopienas pārstāvji. Abi prezidenti sasveicinājās ar cilvēkiem, kas bija ieradušies noskatīties pamatakmens likšanā. Izraēlas prezidents uzsvēra, ka antisemītisms ir ne tikai ebreju tautas traģēdija, bet gan visas cilvēces vēsturiska un morāla neveiksme, bet, šo parādību noklusējot, tā var kļūt tikai dziļāka.

"Diena"

2005. gada 22. septembris

Sarunā ar Putinu Vīķe-Freiberga kliedē bažas par teritoriālajām pretenzijām

2005-09-15T21:55:00.000+03:00

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka Latvija robežlīgumā ar Krieviju vēlas izvirzīt nākotnē vērstas teritoriālas pretenzijas.
Šādu viedokli Putins vakar paudis sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu valstu līderu pusdienās ANO 60. Ģenerālās asamblejas laikā. Taču Valsts prezidente centās šo uzskatu kliedēt, atkārtoti norādot, ka Latvija teritoriālu pretenziju nav, aģentūru LETA informēja prezidentes pārstāve Aiva Rozenberga.
Jau ziņots, ka ANO Ģenerālās asamblejas darba pusdienās no vienas puses Vīķei-Freibergai blakus pie galda sēdēja Krievijas prezidents, bet no otras puses — ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans un ASV prezidents Džordžs Bušs.
Kā atzina Rozenberga, valstu līderi pie apspriežu galda tiek sēdināti pēc iepriekš izplānotas shēmas. Tā nav nejaušība, ka Vīķe-Freiberga sēdēja blakus tieši Putinam. «Tā nav brīva izvēle, kur valstu vadītāji sēž,» uzsvēra prezidentes pārstāve. Sēdvietu izkārtojums apliecina to, ka ANO vadītājs novērtē Vīķes-Freibergas kā valsts vadītājas un pasaules līderes sniegumu.
Sarunā ar Putinu Vīķe-Freiberga kaimiņvalsts vadītājam skaidroja robežlīguma būtību. Viņa atzina, ka, nereti runājot par robežlīgumu, tiek jauktas dažādas lietas — robežlīguma tehniskie aspekti un Latvijas valsts pēctecība. «Neviens neapšauba, ka Latvijas Republika dibināta 1918. gadā, taču valsts tehniskā robeža ir cits jautājums, kas obligātā kārtā nesaistās ar valsts pēctecību,» prezidentes skaidroto atstāstīja Rozenberga. Vīķe-Freiberga Putinam vēlreiz uzsvērusi, ka Latvijai nav teritoriālu pretenziju pret savu kaimiņvalsti.
Vīķe-Freiberga vēlējās uzklausīt Putina viedokli par iespējām atsākt Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas darbu. Putins pieaicinājis sarunai Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, mudinot viņu radīt nosacījumus komisijas darba sākšanai. Krievijas prezidents arī pauda vēlmi saņemt informāciju par komisijas iedarbināšanas gaitu.
Tā kā sarunu formāts pie pusdienu galda bija neformāls, arī sarunu saturs paliek tādā pašā līmeni. Prezidentes pārstāve vien piebilda, ka līderi apsprieda aktuālus globālos jautājumus.
LETA
2005. gada 15. septembris

Prezidentei no savas algas ir grūti izdzīvot

2005-09-03T10:37:00.000+03:00

Prezidentes alga kopā ar reprezentācijas izdevumiem pirms nodokļu nomaksas ir Ls 2400.
"Kaut tev no algas vien nāktos dzīvot," tā savulaik teica viens no leģendārās krievu kinokomēdijas Briljantu roka varoņiem.
Sūkstīšanās par nespēju izdzīvot no vienas algas pēdējās nedēļās skan arī no Latvijas policistu, skolotāju un kultūras darbinieku mutes. Piektdien viņiem pievienojās Valsts prezidente. Tiesa, viņas pārstāvji tūlīt steidza taisnoties, ka valsts galvas izteikumi izrauti no konteksta un prezidente nemaz nav domājusi tā, kā tas izklausījies. Šis izteikums V.Vīķei–Freibergai paspruka piektdienas intervijā Latvijas radio, kur žurnālists, pauzdams apbrīnu par viņas apģērbiem, jautāja, vai ar algu pietiek. Prezidente skaidroja, ka viņai visu vajadzību apmierināšanai palīdz darba izpeļņas pensija, kas tiek saņemta no Kanādas. "Bet tiesa, ja man būtu jādzīvo tikai no savas prezidenta algas, man būtu pagrūti. Droši vien staigātu daudz biežāk tajā pašā kleitā nekā to daru šobrīd," teica V.Vīķe-Freiberga.
Komentēdama pieņēmumus, ka oficiālos pasākumos redzētās viņas somiņas arī ir dārgas, V.Vīķe-Freiberga atbildēja, ka tās parasti pērkot izpārdošanās."Prezidente neteica, ka ar algu viņai būtu par maz," pēc tam Dienai skaidroja viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Valsts galva vien vēlējusies pateikt, ka viņa nevarētu atļauties visus tos daudzveidīgos apģērbus un aksesuārus, ja nebūtu papildu ienākumu. "Ja ir iespēja Latviju parādīt paspilgtinātā veidā, kādēļ to nedarīt?" jautā prezidentes pārstāve.V.Vīķes–Freibergas alga kopā ar līdzekļiem reprezentācijas izdevumiem pirms nodokļu nomaksas ir 2400 lati.
Prezidentei nav jāapmaksā tie tēriņi, par kuriem vidusmēra Latvijas iedzīvotājs atdod lielu daļu ienākumu: dzīvesvietas īre, komunālie maksājumi un transporta izdevumi. A.Rozenberga skaidro, ka stilistu, frizieru apmaksai, apģērba iegādei prezidente tērējot savus ienākumus. Arī ēšana attiecas tikai "uz viņas ģimenes maku". Pilī visiem darbiniekiem ēst gatavojot saimniece, par ko katrs norēķinoties pats, arī prezidente. Viņa pati arī sedzot ēšanas izdevumus Jūrmalas rezidencē. V.Vīķes–Freibergas pērnā gada ienākumu deklarācija liecina, ka līdzās algai no Monreālas privātā pensiju fonda prezidente saņēmusi 43 247 latus, vēl saņemti peļņas procenti no akcijām un autoratlīdzība.
Gunta Sloga, laikraksts "Diena"
2005. gada 3. septembris

Prezidente aicina mācīties lietot alkoholu ar mēru

2005-09-03T10:07:00.000+03:00

Cilvēkiem Latvijā būtu jāmācās lietot alkoholu ar mēru. Prezidente aicināja jauniešus neņemt sliktus piemērus no vecākiem jeb citiem pieaugušiem, bet būt radošiem. Prezidente atzina, ka alkohols tiek lietots arī prezidentes oficiālo pieņemšanu laikā, tomēr tā esot «civilizēta iedzeršana pieaugušiem cilvēkiem, kas ir pilnīgi cita lieta». Prezidente aicināja gan jaunus, gan vecus mācīties lietot alkoholu civilizēti kā daļu no sabiedriskās dzīves.
Brīdinot par ļaunumu, ko var nodarīt alkohola pārmērīga lietošana, viņa atgādināja, ka alkoholisms Latvijā ieviesās 17. gadsimtā kā apspiešanas un dzimtbūšanas fenomens, «kad kungi sāka tecināt un destilēt alkoholu, lai nodzirdītu zemniekus». Senie senči pašu brūvēto alu lietoja tika svinīgos brīžos, akcentēja valsts pirmā persona.
Foto: AFI/Gatis Dieziņš

Prezidente: sarunu atcelšana ar Turciju būtu atkāpe no ES politikas

2005-08-30T15:21:00.000+03:00

Vācijas konservatīvie spēki, piedāvājot Turcijai Eiropas Savienības (ES) asociētās, nevis dalībvalsts valsts statusu, veido priekšvēlēšanu platformu, taču, ja Vācijas nostājai pievienotos arī Francija, tas nozīmētu “radikālu atkāpi” no līdzšinējās ES politikas pret Turciju, uzskata Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vācijas opozīcijas līdere Angela Merkele, kurai ir labas izredzes kļūt par kancleri nākamajā mēnesī paredzētajās vēlēšanās, nosūtījusi ārvalstu konservatīvajiem līderiem vēstuli, aicinot viņus kopīgi neļaut Turcijai kļūt par pilnvērtīgu ES dalībvalsti.
“Vācijas konservatīvie spēki ir izteikuši šaubas par vajadzību uzsākt iestāšanās sarunas ar Turciju - ar šādu politisko platformu viņi acīmredzot ies vēlēšanās,” sacīja Vīķe-Freiberga.
Prezidente atzina, ka arī Francijā varētu parādīties šāda tendence. “Tā būtu radikāla atkāpe no līdzšinējās politikas pret Turciju,” sacīja Vīķe-Freiberga.
Kā uzsvēra Vīķe-Freiberga, līdz šim Latvija atbalstījusi sarunu uzsākšanu ar Turciju, taču nav noteikti konkrēti termiņi, kad un ar kādiem rezultātiem varētu beigties sarunas. ES ir “atvērto durvju” politika attiecībā pret jaunām iespējamām dalībvalstīm vai valstīm - sadarbības partnerēm, atgādināja prezidente.
Šādu pozīciju ieņem vairākums ES valstu.
Viņa arī piebilda, ka Turcija jau ilgi gatavojusies sarunu uzsākšanai un būtu “taisnīgi”, ja tai ļautu turpināt eirointegrācijas procesu.
Atteikt Turcijai iespēju uzsākt iestāšanās sarunas ar ES nozīmētu “iesaldēt” Turcijas un ES attiecības, šādu viedokli iepriekš pauda ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP).
“Tas nozīmētu, ka esam maldinājuši Turciju, dodot tai solījumus par sarunu uzsākšanu,” atzīmēja ministrs.
Iestāšanās sarunas ar Turciju paredzēts sākt 3.oktobrī.

LETA

2005. gada 30. augusts

Kur un kā meklēt jaunu prezidentu?

2005-08-30T09:04:00.000+03:00

Par to var strīdēties, tomēr abi atjaunotās Latvijas Republikas prezidenti — Guntis Ulmanis un Vaira Vīke-Freiberga — kādābrīdī vairāk ir šķituši providences piespēlētas veiksmīgas kārtis, nevis mērķtiecīgi izvēlētas kandidatūras. «Nedēļa» uzskata, ka kandidāti šim augstajam amatam jāmeklē savlaicīgāk, konstruktīvāk un atklātāk.
Līdz 1993. gada jūnijam varēja teikt, ka Latvijai ir bijuši trīs leģitīmi prezidenti un viens — loti populārs un ietekmīgs, bet varas uzurpators. (Nabaga Kirhenšteinu, kuram PSRS okupācijas vara kādu mēnesi bija ļāvusi saukties par prezidentu, neviens, protams, neskaita.) Tagad Latvijas Republikai atkal ir leģitīmi — Saeimas vēlēti — prezidenti (kaut pagaidām tikai divi), tomēr zināma duālisma sajūta nav pazudusi.
Nav pazudusi tādēļ, ka politisko partiju, atvainojiet, bakstīšanās ap prezidenta kandidātu izvirzīšanu, liekas, kļuvusi jau par nacionālo nelaimi, un tas savukārt laiku pa laikam mudina sabiedrību neskaisties un aptaujās balsot par to, ka Latvijai daudz labāks būtu visas tautas vēlēts prezidents, un lielākas kārtības labad varētu pat attiekties no daža laba demokrātijas labuma, iemantojot stingru līderi ar plašām pilnvarām (sk. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS mājas lapu). Tādos brīžos neviens īpaši nedomā, ka tas nestu sev līdzi arī būtiskas pārmaiņas varas dalīšanas principos un liktu mainīt Satversmi, kas, pēc vairākuma domām, tomēr darbojas lieliski jau esošajā variantā.
Skaidrs ir viens — tikai laimīgas sagadīšanās dēļ mēs neesam iedzīvojušies politiski ļoti angažētos vai galēji bezpersoniskos prezidentos. Var jau teikt, ka Gunta Ulmaņa ievēlēšana beigu beigās ir parlamentārā vieduma auglis, jo šis prezidents bija kā radīts nesen atjaunotajai LR un kā neviens cits palīdzēja atrast īsto stīgu, lai «sasietu» 50 gadu garumā pārcirstās saites ar 18. novembra Latviju, kas tolaik bija tik svarīgi; var jau arī teikt, ka Vaira Vīķe-Freiberga bija parlamentāra intuitīvisma augstākā izpausme, jo viņa bija tieši tas, kas vajadzīgs laikposma, kad valsts sper ārkārtīgi būtiskus ārpolitiskos solus, taču mēs visi labi zinām, ka kvalitatīvas diskusijas nebija un viss lielākoties notika kuluāros politiskā tirgus ceļā. Tas, kas notika pirms šo abu prezidentu vēlēšanām, iezīmēja arī citu smagu problēmu: Latvijā katastrofāli trūkst autoritāšu — izglītotu, cienījamu un harismātisku personību ar augstu reputāciju sabiedrībā.
Tautas vēlēts vai parlamenta iecelts
Līdz šim pie mums ikvienas prezidenta vēlēšanas/pārvēlēšanas ir bijušas nesaraujami saistītas ar diskusiju par to, vai Latvijā tomēr nevajadzētu tautas vēlētu prezidentu. Kad pirms trijiem gadiem ar jaunu Satversmes grozījumu projektu nāca klajā Bojāra vadītie sociāldemokrāti, tautas vēlētais prezidents bija viens no viņu izmestajiem trumpjiem. Par labu šim principam nepārprotami izteikušies arī Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga. Par tautas vēlētu prezidentu aktīvi diskutējusi arī Igaunija, lai gan grozījumi likumdošanā pretēji politologu prognozēm vēl nav pieņemti. Taču blakus ir arī gluži cits piemērs — Lietuvas prezidents Pakss, ko ievēlēja tieši tauta, bet kura darbība izvērtas par lielu kaunu starptautiskā mērogā. Lietuvas piemērs parādīja — mūsu apstākļos tautas vēlēts prezidents vēl nenozīmē objektīvāku izvēli. Pietiek ar palielāku naudasmaisu līdzās, spēcīgiem polittehnologiem un izsvērtu PR, lai par prezidentu kļūtu cilvēks ar apšaubāmu reputāciju. Latvija, kā jau minēts, sirgst ar citu slimību — neauglīgām un bezgalīgām partiju savstarpējam cīņām, kas neļauj šajā amatā ievēlēt vispiemērotāko kandidatūru, jo tiek meklēts tikai savas partijas izdevīgums vai arī līdz bezjēdzībai novests kompromiss. Tas gan nav nekas jauns. Jau 1927. gadā pēc Čakstes nāves prese kritizēja Saeimu, kas nevarēja vien izšķirties par nākamā prezidenta kandidatūru. Laikraksts Pēdējā Brīdi, piemēram, rakstīja tā: nu, ko — «meklēsim kandidātu, kurš visvairāk līdzinātos nullei. Meklēsim politiski apaļu Valsts prezidentu.» Mēs zinām, kādas sekas šāda nuļļu meklēšana var izraisīt.
Atbildības nepanesamais vieglums
Daži «Nedēļas» aptaujātie eksperti uz jautājumu — kurš varētu būt nākamais Valsts prezidenta amata kandidāts un vai nebūtu laiks domāt, kur to vispār ņemt — atbildēt izvairījās: prezidenta vēlēšanas, lūk, esot vēl tik tālu, ka par to nemaz nav vērts runāt, un neesot saprotams, kāpēc vispār prese par to jau sāk interesēties. «Nedēļa» uzskata, ka laikā, kad faktiski jau ir iezvanīta Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa (jā, šoreiz tā tiešām sākusies agri), domāt ir pēdējais laiks, jo punkts par tautas vēlētu vai parlamenta ieceltu prezidentu cita starpā atkal būs viens no programmatiski svarīgiem priekšvēlēšanu jautājumiem.
Einara Repšes padomnieks Dans Titavs atbildēja pārliecinošāk: «Prezidenta kandidatūra ir ļoti atkarīga no tautas gribas — tieši tauta ievēlēs Saeimu, kura savukārt ievēlēs prezidentu. Viss ir atkarīgs no Saeimas sastāva. Protams, būs svarīgi arī tas, kas tajā brīdī būs sabiedrības autoritātes. Līdz šim prezidenta institūcija Latvijā ir attīstījusies pozitīvi, un nekas tajā nav jāmaina. Uzskatu, ka perspektīva partijām aizvien vairāk ir jāuzņemas politiskā atbildība.»
Dans Titavs uzskata, ka, uzticot prezidenta ievēlēšanu parlamenta politiķiem, šī atbildība tiek palielināta. Daļēji tam varētu piekrist, lai gan partijas savā attīstībā necik lielu tendenci uz atbildības palielināšanos neuzrāda: tās joprojām vairojas daloties, no partijām ievēlētie deputāti bez jebkādām politiskajām sekām maina frakcijas vai pamet tās, visbeidzot neviens partijas izvirzītais premjers ilgāk par pāris gadiem amatā nenoturas. Prezidentus tik bieži mainīt būtu kauns.
Priekš pils nav cilvēkresursu
Varbūt daudz kas šādā diskusijā būtu lieks, ja ikvienā partijā būtu virkne spilgtu un pieredzējušu politiķu, kas piedevām vēl būtu tautā mīlēti un cienīti. Tad varētu vieglu sirdi teikt: šis cilvēks ir pelnījis prezidenta krēslu, turklāt viņa pārstāvētā partija/koalīcija vēlēšanās ir ieguvusi vairākumu.
Par izteikti politisku kritēriju lietderību, izvēloties prezidentu, gan varētu arī šaubīties. Latvijā, kur šim amatam no funkciju viedokļa atvēlēta lielākoties simboliska nozīme, vairāk saasinās tieši personības loma. Pirmkārt, iekšpolitiski pēc noklusējuma prezidents Latvijā absorbē sevī visas jau minētās ilgas pēc izteikta līdera jeb vienas spēcīgas personības varas piramīdas augšgalā, un tas apmierina visus — gan tos, kuri šādu līderi uzskata par nepieciešamu, gan tos, kuri nebeidz baidīties paši un baidīt citus ar autoritatīvisma fantomu (jo vēlēšanas taču bijušas demokrātiskas), īsāk sakot — prezidents tādā valstī kā Latvija savā ziņā pilda karaļa/karalienes funkcijas, līdzīgi kā daudzās mūsdienu Eiropas valstīs to dara ar reprezentatīvu un simbolisku varu apveltītie monarhi. Otrkārt, izcila, cienījama un harismātiska persona ir vajadzīga arī starpvalstu attiecībām, kur, kā jau neskaitāmas reizes uzsvēruši mūsu pašu politiķi, cilvēciskajiem kontaktiem ir nepārvērtējama nozīme. Un te nu mēs nonākam pie sāpīgākā jautājuma: kur atrast personības, kas būtu derīgas šim amatam?
Ir tikai normāli, ja valstī būtu sava veida liste, kas ietver sevī politiķus, sabiedrībā ietekmīgus un cienījamus, kā arī loti izglītotus un profesionāli izcilus cilvēkus, kas kādā brīdī varētu stāties īpašas nozīmes amatā — tikt izvirzīti valsts pārstāvniecībai kādā starptautiskā institūcijā, uzņemties svarīgu misiju valsts vai pat starpvalstu līmenī, visbeidzot — būt kandidāti uz Valsts prezidenta amatu, saskaņā ar spēles noteikumiem.
Mums šādas listes nav, lai gan kādreiz tāda bija. Zinātnieki, aktieri, mākslinieki, dzejnieki. Jānis Stradiņš, Džemma Skulme, Māra Zālīte, Raimonds Pauls… Uz šiem «kādreizējiem» palaikam mēģina «izbraukt» arī tagad, pēc 15 neatkarības gadiem, iesaistot viņus politiskajās vai sociālajās reklāmās, dažādās akcijās un protesta vēstuļu parakstīšanā. Tas nozīmē, ka jaunas autoritātes nav veidojušās, taču vecās diemžēl vairs īpaši nestrādā (ar Raimondu Paulu kā izņēmumu). Interesanti, ka Latvijas Avīzes inspirētajā tautas balsojumā par «100 Latvijas personībām» no izvēlētajiem tikai viena ceturta dala ir dzīvi cilvēki — mušu laikabiedri. Visi citi — sen jau aizgājuši aizsaulē.
To, ka mums īsti nav cienījamu un sabiedrībai zināmu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, labi apliecina jau par folkloru kļuvušie saukli «Belavski par prezidentu!» vai, piemēram, «Irbi — par prezidentu!», kas radās pirms 5-6 gadiem. Bez tā, ka publika tādā veidā izrādīja cieņu hokejistiem par labu sniegumu izšķirīgās hokeja spēlēs, šie saukļi pauda arī ko citu: jūs tur nevarat atrast pienācīgu prezidentu, re, kur tas ir!
Daži šo autoritāšu trūkumu skaidro ar sabiedrības pārstrukturēšanos un indivīda lomas palielināšanos, ko nesuši neatkarības gadi, bet daudzi arī ar morālo bankrotu un sabiedrisko ideālu neesamību.
Vai trauks patiešām tukšs?
Kāds dzērāju jociņš apgalvo, ka katrā tukšā pudelē ir vēl 16 pilieni. Vai, apgāžot tukšo sabiedrības «izlases» trauku, arī varam cerēt uz kādu iepriecinošu atradumu. Un ko mēs īsti meklējam Valsts prezidenta gadījumā? Juristus (vismaz trīs Latvijas prezidenti bijuši ar jurista izglītību), ekonomistus un lauksaimniekus (abi Ulmaņi), filozofus vai psihologus (VVF)?
Sabiedrisko attiecību (SA) speciālists Filips Rajevskis uzskata, ka labs resurss iespējamā prezidenta meklēšanā varētu būt akadēmiskās aprindas un nesasmērējusies advokatūra. Viņš uz-
skata, ka prezidenta amata politizācija sabiedrībai šobrīd varētu nepatikt, un ka to saprot arī politiķi. Rajevskis norāda, ka īsti politiskas kandidatūras nav bijušas ne Guntis Ulmanis, ne Vaira Vī-ķe-Freiberga — drīzāk baltas lapas, uz kurām katrs cerēja uzrakstīt kaut ko savu. Ulmaņa gadījumā citādās domās tomēr ir Dans Titavs, kurš atgādina, ka Ulmanis pirms ievēlēšanas bijis pat Zemnieku savienības vēlēšanu kampaņas organizators un vienošanās par to, ka zemnieki dabūs prezidenta posteni, bet citas vadošās partijas attiecīgi Saeimas priekšsēdētāja un premjera vietu, ir bijusi tipiski politiska vienošanās jeb tirgus. Te, protams, var teikt, ka Zemnieku savienība visticamāk tomēr līdzīgi citiem vairāk loloja Ulmaņa vārdu, nevis darbus, bet galu galā — katram savs viedoklis.
Pēc Rajevska domām, akadēmiskās aprindas ir viens no tiem avotiem, kur šodien var meklēt personības, kas apveltītas ar harismu, kas zina vairākas valodas un, protams, ir ar labu izglītību. Viens no varbūtējiem kandidātiem, viņaprāt, ir Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis. Rajevskis min arī Igaunijas piemēru, kur viena no redzamākajām prezidenta kandidatūrām iepriekšējās vēlēšanās bija Tartu universitātes rektors. Interesanti, ka Lāča kandidatūru, izsakot savu personisko viedokli, kā piemērotu minēja arī «Nedēļas» galvenais redaktors un analītiskais žurnālists Māris Zanders.
«Tāds pats avots varētu būt advokatūra, ja atmet «skalo lietu» advokātus,» turpina Rajevskis. «Piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, kurš ir atgājis no politikas, uzbūvējis tādu struktūru kā Satversmes tiesa un nav bijis iejaukts nekādos plaši zināmos skandālos. Lai gan, protams, tad, kad cilvēku izvirza tādam amatam, var uzrasties skandāli, par kuriem līdz šim neviens pat nav nojautis,» piebilst SA speciālists. Trešā varbūtējā kandidatūra, pēc Rajevska domām, ir jurists Romāns Apsitis, kas reizē pārstāv gan akadēmiskās aprindas kā Universitātes docētājs un profesors, gan juristus kā Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks.
Par prezidenta kandidātu meklēšanas «procedūru» savulaik kritiski izteicies arī sociologs un LZA korespondētājloceklis Tālis Tīsenkopfs. Analizējot situāciju pirms Valsts prezidenta velēšanām 1999. gadā, viņš secināja, ka tikai loti inteliģenti cilvēki Latvijā par visiem kandidātiem izsakās vienlīdz atzinīgi, jo patiesībā gribas jautāt «ar kuru galu domā tie, kas viņus izvirza» (LETA, 04.06.1999.). Tīsenkopfs «Nedēļai» atzina, ka simpatizē viedoklim par mazāk politizētu figūru prezidenta amatā, jo tad tā iegūst lielāku atbalstu sabiedrībā, ir neatkarīga un kalpo par sava veida varas satvaru: «Politiskās partijas tik daudz neskatās uz eventuālā prezidenta kvalitatīvajām īpašībām, reputāciju un autoritāti, bet vairāk uz savām interesēm.» Vairas Vī-ķes-Freibergas piemērs, pēc Tīsenkopfa domām, liecina, ka tas ir pozitīvi, ja prezidents nāk no stabilas, ar plašu aizmuguri nodrošinātas vides, kas Latvijas politiskajās partijās visbiežāk nav novērojama.
Turpinot izvirzīt hipotēzes par nākama prezidenta kandidatūru, gribas atgādināt arī tos faktorus, ko bieži pieminēja pēc Romas pāvesta Jāņa Pāvila II nāves: izvēloties jaunu pāvestu, ir svarīgi, kāda personība amatu ieņēmusi pirms tam. Pēc analoģijas var teikt, ka visticamāk nākamais Latvijas prezidents noteikti būs vīrietis, jo, vēlreiz ievēlot sievieti, visticamāk uz ilgiem laikiem mums pieliptu tādas valsts tēls, kur «vienmēr prezidē sievietes», un mūsu izteikti «vīrišķīgās» politiskās aprindas diez vai to pieļaus. Šo faktoru nozīmi atzīst arī sociologs Arnis Kaktiņš un teic, ka daudz būs jādomā par to, lai nākamais prezidents nepaliktu Vairas Vī-kes-Freibergas ēnā, jo viņa latiņu šajā amatā ir pacēlusi īpaši augstu. Tas tikai apliecina to, ka prezidenta vēlēšanas 2007. gadā būs smags pārbaudījums gan politiķu, gan visas sabiedrības pašcieņai.

"Nedēļa"

Prezidentes Fumis meklē līgavu

2005-07-13T15:07:00.000+03:00

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atraktīvais sunītis Fumis, kurš nu ir "jauneklis spēka gados un ļoti, ļoti labā formā", meklē līgavu, ziņo žurnāls "Ieva".

Ja kādam ir japāņu hina sugas "jaunkundze", paveras iespēja saradoties ar valsts pirmo suni.
"Ieva" arī ziņo, ka Fumim Jūrmalā uzradušies divi kolēģi un konkurenti - jaunie kaķi Osis un Bella.
Bērnībā Fumim nācās saņemt sāpīgas pļaukas no Freibergu ģimenes vecā kaķa Riekstiņa, bet kaķene Zīlīte no jebkādas saziņas ar Fumi atteicās pilnībā, "pārceļoties uz dzīvi" nama trešajā stāvā - pie prezidentes brāļa un viņa sievas. Tagad Riekstiņš un Zīlīte jau labu laiku ķer peles "labākos medību laukos".
Nu Fumis cīnās par pirmo vietu ģimenē un cenšas pirmais sagaidīt prezidenti, kad viņa pārnāk mājās, un ielēkt klēpī. Kaķi, kas arī nāk apsveicināties ar saimnieci, tiek patriekti tālāk. Tā Fumis katru dienu "piestrādā pie tā, ko protokolā sauc par precedentu".
Nākamais pie apsveicināšanās ar prezidenti tiekot pielaists runčuks Osis, bet kaķenītei Bellai rāmi jāgaida sava kārta.
"Fumis ir ļoti dzīvespriecīgs sunītis, un, katru vakaru raugoties, cik augstu viņš var lēkt, kad nāku mājās, domāju: ja dienas beigās man būtu tik daudz enerģijas, cik viņam, es tiešām varētu kalnus gāzt," intervijā žurnālam saka prezidente.

Foto: AFI, LETA

2005. gada 13. jūlijs

Vīķe-Freiberga nenožēlo dalību 9.maija svinībās Maskavā

2005-07-06T20:41:00.000+03:00

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nenožēlo došanos uz Maskavu 9.maijā, lai piedalītos Otrā pasaules kara beigu svinībās, jo tādējādi viņi godinājuši tos, kas nesa upurus par fašisma sagrāvi.

Prezidente Vīķe-Freiberga atgādināja, ka viņas lēmums bijis “principiāls un pieņemts pēc rūpīgām pārdomām”. Viņa arī saņēmusi atzinību no valstu vadītājiem par šo savu soli.

LETA

2005. gada 6. jūlijs

Prezidentes runa ebreju genocīda piemiņas dienas pasākumā

2005-07-04T23:55:00.000+03:00

Valsts prezidentes runa ebreju genocīda piemiņas dienai veltītā pasākumā
2005. gada 4. jūlijā, Sinagogas drupās, Rīgā

Augsti godātie ebreju kopienas pārstāvji, Ekselences, dāmas un kungi!

Mēs esam pulcējušies, lai atcerētos un lai izteiktu savas sāpes un līdzjūtību ebreju tautai, kam šajā dienā šeit, uz Latvijas zemes, sākās sāpju un vaidu ceļš vairāku gadu garumā. Ir skumji un zīmīgi, ka tas ceļš sākās tikai dažas dienas pēc nacistu Vācijas okupācijas sākuma šeit, dievnamā, lūgšanu namā, kur ebreju kopienas pārstāvji pulcējās, lai dziedātu Tam Kungam slavas dziesmas, lai piekoptu savu senču tradīcijas.
Šeit notika trīskārtējs grēks: grēks pret cilvēci, grēks pret ebreju tautu un grēks pret svētnīcu, jo jebkurai svētnīcai vajadzētu būt respektētai, tamdēļ, ka tā tai ticībai un tautai ir īpaši dārga. Šeit aizgāja bojā ļaudis gluži kā holokaustā, kā uguns upuri ļaundabības un naida kultam. Šis naids sākās ar ideoloģiju, kas uzstādīja dažus cilvēkus augstāk par citiem un citus toties zemākus. Šeit mēs varam saskatīt tā ļaunuma sakni, kas ir cilvēci vajājusi no tās pirmsākumiem, ar kuru mums jācīnās šodien, rīt un vienmēr. Tā ir tā doma, ka jau no dzimšanas vai no kādas pavēles, vai no kādas ideoloģijas piekritības daži cilvēki ir pelnījuši parastos cilvēces likumus, kas viņus sargā, bet citus mēs it kā varētu atļauties izstumt no cilvēku kopības un ar viņiem apieties citādi, vai kā nacisma rasisma ideoloģijā — iznīcināt viņus no zemes virsas. Šādu domu mēs nedrīkstam pieļaut, šāda doma ir tā, pret kuru mums jācīnās vienmēr un visur. Tā dzimst ar sīkiem aizspriedumiem, ar cita noraidījumu, tamdēļ, ka viņš ir citāds. Bet zināmos apstākļos, un to redzam vēl šodien visās pasaules malās, tā viegli pārvēršas asiņainos konfliktos un arī sistemātiskā genocīdā. Genocīds notiek vēl šodien daudzās zemēs, tam nav nekad un nebūs īstena pamatojuma.
To, kas notika šeit ar Latvijas ebreju tautu, šodien mēs atceramies un pieminam, izsakām savu dziļāko līdzjūtību ebreju tautai par tās lielajām ciešanām šajā holokausta ciešanu periodā un izsakām savu solidaritāti kā cilvēki vienmēr un visur ar ebreju tautu un ar visiem vajātiem un apliecinām, ka mūsu svēts pienākums ir gādāt, lai nenotiek tādas lietas.
Es noliecu savu galvu upuru priekšā, es lūdzu par viņu dvēselēm jums visiem līdzi, mēs atceramies ar cieņu visus tos, kas holokausta šausmas ir pārdzīvojuši, un es kā Valsts prezidente varu jums izteikt Latvijas apņēmību, ka mēs būsim modri, mēs būsim uzmanīgi, mēs gādāsim, lai tādas lietas vairs nenotiek, lai mūsu bērni saprot, kas ir pagātnē noticis, lai viņi saprot, cik tas bija nepareizi un ka tas nedrīkst atkārtoties. Es tamdēļ visiem mums kopā novēlu šajā atmiņas dienā atcerēties savu kopējo cilvēcību, savu solidaritāti un savu brālību. Mēs visi esam Dieva bērni, mēs visi esam brāļi un māsas.

Foto: http://www.chas-daily.com

Prezidentei pasniedz balvu par darbību ārpolitikā

2005-07-04T08:33:00.000+03:00

Amerikas baltiešu brīvības līga svētdien Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai pasniedza balvu «par izcilu brīvības ideālu aizstāvēšanu Latvijas labā».

Amerikas baltiešu brīvības līgas vārdā Vita Turjāne sacīja, ka balva tiek piešķirta par prezidentes centieniem Latvijas ārpolitikā, panākot valsts dalību Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, kas Latvijas nākotnei un attīstībai ir izšķiroši.

Tikšanās laikā tika apspriestas dažādas Latvijas un klaidā dzīvojošo tautiešu aktualitātes. Sarunā, kas notika prezidentes Jūrmalas rezidencē, piedalījās Turjāne, Valdis un Dace Pavlovski, Imants Leitis, Ivars Mičuls.

LETA

2005. gada 4. jūlijs

«Pirmā persona» par «bērnišķīgo sacelšanos pret mammu»

2005-06-28T23:47:00.000+03:00

Latvijas Televīzijas raidījumā «Valsts pirmās personas» 16. jūnijā piedalījās Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Latvijas politikā aktualitāšu un kolīziju netrūkst, tāpēc likumsakarīgi dažādi, brīžam valsts galvai neglaimojoši bija žurnālistes Baibas Strautmanes studijas viešņai tiešraidē uzdotie jautājumi.
Komentējot pieņēmumu par Latvijas trim paralēlajām ārpolitikām un atsevišķu izpildvaras amatpersonu slēpto opozīciju valsts galvai, prezidente šīs norises vērtēja kā «bērnišķīgu sacelšanos pret mammu». Viņa arī norādīja, ka Aigara Kalvīša (TP) valdībai jāuzņemas pilna atbildība par izkļūšanu no «strupceļa» Latvijas–Krievijas robežlīguma slēgšanas procesā.

Savukārt, vērtējot deputāta Aleksandra Kiršteina (bezpartejiskais), iespējams, antisemītiskās izteikas, Vīķes-Freibergas kundze tās raksturoja kā «izaicinājums ebrejiem, Izraēlai».
Atbildot uz citiem Strautmanes kundzes jautājumiem, augstā viešņa slavēja uzņēmēju un ebreju sabiedrisko darbinieku Solu Bukingoltu, kas darbojas prezidentes padomnieku komandā, kā izvairīgi vērtēja valsts otro personu Saeimas priekšsēdi Ingrīdu Ūdri (ZZS), kura nakts mellumā steigusies «čukstēties» ar kontraversiālo krievu oligarhu Borisu Berezovski.
Runājot par Latvijas apdraudējumiem, ko aktualizēja iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) apgalvojumi par spiedienu, kas pret viņu vērsts Krievijas interesēs nolūkā panākt Berezovska izdošanu kaimiņvalsts varasiestādēm, prezidente atzina, ka Latvijas valsts ir tik stipra, cik stiprs tās vājākais posms — proti, konkrēti cilvēki augstos valsts amatos.

Inervijas video

«Apollo»

2005. gada 17. jūnijs

Krievi neratificēs Igaunijas robežlīgumu...

2005-06-28T23:46:00.000+03:00

Tomēr arī igauņiem ar Krievijas robežlīgumu neiet gludi. Maskavas vakar izskanējusī kritika par Igaunijā (ar atrunām) ratificēto Igaunijas un Krievijas robežlīgumu, šodien ir kļuvusi pavisam skarba un - konkrētāka. Robežlīgums ar Igauniju minēto atrunu dēļ Krievijas Domē netiks ratificēts.
Lai gan igauņiem atšķirībā no Latvijas robežlīgumu izdevās parakstīt, tas nevarēs stāties spēkā. Faktiski tas nonācis gandrīz tādā pašā strupceļā kā Latvijas robežlīgums ar Krieviju. Krievijas Ārlietu ministrija šodien paziņoja, ka “forma, kādā Igaunija ratificēja robežlīgumus (proti, atsauces uz Igaunijas valstisko pēctecību) ir guvusi negatīvu vērtējumu Krievijas sabiedrībā. Igauņu ieņemtā nostāja līdz ar to padara līgumu ratifikāciju Krievijā par neiespējamu,” norāda Krievijas Ārlietu ministrija. Latvijas diplomātiskie avoti atzīst, ka igauņu atšķirīgā taktika, proti, fakts, ka robežlīgums ir parakstīts un no Igaunijas puses ratificēts, gan padara viņu pozīcijas Rietumu sabiedroto acīs nedaudz spēcīgākas par Latvijas pozīcijām. Tomēr galvenā problēma nav atrisināta ne viņiem, ne mums – spēkā esoša robežlīguma ar Krieviju nav un - pēc visa spriežot - tik ātri arī nebūs - ne Igaunijai, ne Latvijai.

LTV "Panorāma"
2005. gada 22. jūnijs

Prezidente: Igaunija ir labs piemērs saistībā ar robežlīgumu

2005-06-28T23:43:00.000+03:00

Intervijā Latvijas Televīzijai Valsts prezidente Igauniju minēja kā labu piemēru saistībā ar robežlīgumu. Kaut arī šī valsts saņēmusi Krievijas atteikumu, igauņi politiski ir izgājuši no spiedīgās situācijas daudz veiksmīgāk un gudrāk.

LTV "Panorāma"

2005. gada 22. jūnijs

Kiršteins prezidentes runas laikā demonstratīvi pamet zāli un aizcērt durvis

2005-06-22T15:05:00.000+03:00

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunas sākumā Saeimas plenārsēžu zāli demonstratīvi pameta no Tautas partijas izslēgtais bijušais Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Aleksandrs Kiršteins.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts, izejot no zāles, skaļi aizcirta durvis, kas atbalsojās visā Saeimas zālē.
Sarunā ar aģentūru BNS un Latvijas Televīziju Kiršteins savu demaršu skaidroja ar to, ka prezidentes padomnieku vidū ir cilvēki «no kriminālām aprindām». Viņš norādīja, ka šāds cilvēks ir Sols Bukingolts, kura vārds esot, pēc Kiršteina vārdiem, savulaik saistīts ar kriminālās autoritātes Valērija Berlina slepkavību. Tāpēc prezidentes runas Kiršteins klausīšoties, skatoties televīziju.

BNS
2005. gada 22. jūnijs

Vai prezidentes ārštata padomnieks Sols Bukingolts ir bijis saistīts ar organizēto noziedzību?

2005-06-22T14:50:00.000+03:00

2000. gada 14. janvārī tiek nogalināts uzņēmējs Valērijs Berlins, kurš masu saziņas līdzekļos tika dēvēts par Ivana Haritonova vietējās „kases” turētāju un kriminālajās aprindās atpazīstams ar iesauku ”Čigāns”.

Viņa sieva Olga Berlina „Pandooras lādei” pastāstīja, ka Sols Bukingolts ar viņas vīru esot pazīstami jau sen. Abu tikšanās ir organizētas slepeni K.Valdemāra ielā 75., lai tiktu risināti jautājumi par kopējiem finansu darījumiem. Sola Bukingolta darījumi nav bijuši īpaši veiksmīgi, kā rezultātā ar Valēriju Berlinu viņš bija norēķinājies tikai daļēji. Paliekot vēl parādā (ap 150 000$) pēc Valērija Berlina nāves. Šo faktu Sols Bukingolts neesot noliedzis un ebreju draudzē stāstījis, ka tā ir goda lieta - norēķināties ar V.Berlina atraitni!
Pēc kāda laika Sols Bukingolts uzaicinājis Olgu Berlinu uz savu ofisu un pavēstījis, ka naudu esot atdevis Jurijam Polkovņikovam, jo arī viņš ir iesaistīts minētajā darījumā. Šis jautājums esot saskaņots ar Ivanu Haritonovu. Olga Berlina gan apšaubīja tādu iespējamību, pamatojoties uz to, ka tieši tajā laika posmā J.Polkovņikovs bēguļoja un viņu intensīvi meklēja policija un, ka Ivans Haritonovs, kā izrādās, nekā par to visu nezinot!
Olga Berlina sarunā ar „Pandooras lādi” izteica bailes par savu dzīvību, jo darījumi ar Solu Bukingoltu nesot tikai nelaimi.
Viņas saruna ar S.Bukingoltu esot ierakstīta audio ierakstā un viņa ir gatava par šo jautājumu runāt tālāk, jo uzskata, ka tādi cilvēki kā Sols Bukingolts nedrīkst atrasties augstos valsts amatos!
„Pandooras lāde” telefoniski sazinājās ar S.Bukingolta kungu.
Viņš kategoriski noliedza, ka kādam būtu bijis parādā, uzsverot pretējo - ka cilvēki parādā esot tieši viņam.
Atbildot uz jautājumu par kontaktēšanos ar Berlinu, Polkovņikovu un Haritonovu runāja izvairīgi- ...ka ar daudziem esot kontaktējies un vai visus var atcerēties! Sarunas beigās tomēr atzīstot, ka ar Valēriju Berlinu bijuši pazīstami jau kopš bērnības.
Uz „Pandooras lādes” piedāvājumu satikties un izrunāties par šo situāciju, no Sola Bukingolta saņēmām kategorisku atteikumu un paziņojumu, ka viņš pats nekavējoties griezīsies pie prokuratūras un policijas par šiem apmelojumiem, lai noskaidrotu audio ieraksta rašanās veidu un to, cik likumīgi tas ir darīts. Jāpiemin arī tas, ka Sols Bukingolts ļoti vēlējās uzzināt, kas ir saimnieki „Pandooras lādei”, tas viņu uztrauca visvairāk.
„Pandooras Lāde” cer, ka Sols Bukingolta kungs tā arī izdarīs un beidzot noskaidros patiesību.
Pirmais, kurš uz S.Bukingolta aktivitātēm vērsa uzmanību, bija Saeimas deputāts, „Pretkorupcijas likuma tēvs” J.Lagzdiņš TV pārraidē „Kas notiek Latvijā?” 2002. gadā. Par Sola Bukingolta jautājumu notika aktīva vārdu apmaiņa ar E.Repši. Šī raidījuma ierakstu no LTV diemžēl mums neizdevās dabūt, kā arī divu nedēļu laikā J.Lagzdiņš neatrada laiku intervijai.
Bez vispārējām oficiālajām ziņām par S.Bukingolta kungu, kuras ir pieejamas plašu saziņas līdzekļos, Sols Bukingolts arī esot cieši saistīts kopējos projektos ar G.Krupņikova kungu un uztur ciešas, regulāras attiecības ar Vladimiru Komogorcevu un Juriju Šabašova kungu, par kurām Sols Bukingolts runāt izvairās.

Video par šo ziņu

www.pandoora.lv

Prezidente par lielāko nelaimi uz šodienu uzskata neparakstīto robežlīgumu un ksenofobiju

2005-06-22T11:25:00.000+03:00

22. jūnijā Saeimas pavasara sesijas beigu sēdē plašu runu teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, norādot uz vairākiem Saeimas nepaveiktajiem darbiem. Par galveno nepaveikto darbu viņa uzskata nespēju parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu.

Valsts vadītāja pauda viedokli, ka viss jau bija izdarīts, lai parakstīšana notiktu 10.maijā. "Šodien Igaunijai līgums ir ne tikai parakstīts, bet arī jau ratificēts, un par to igauņi pamatoti saņēmuši atzinību no mūsu kopējiem partneriem Eiropā," norādīja Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka Latvija pa to laiku ir nonākusi strupceļā.
Šādos apstākļos prezidente aicināja Saeimu "nopietni pārdomāt un izvērtēt šo situāciju un darīt visu, lai palīdzētu koalīcijas valdībai veikt nepieciešamos soļus, lai no šā strupceļa izkļūtu".

Prezidente klāstīja, ka mēs, kas paši esam tik daudz cietuši, nedrīkstam palikt vienaldzīgi pret citu ciešanām, nedz arī paši tās radīt. "Mums jābūt skaidrām pozīcijām, nostājoties pret jebkādam rasisma, ksenofobijas vai aizspriedumu izpausmēm, vienalga, pret kuru tās vērstas."

LETA
2005. gada 22. jūnijs

Prezidente: Latvija palikusi vienīgā ES valsts bez robežlīguma ar Krieviju

2005-06-21T06:57:00.000+03:00

Latvija pēc Igaunijas parlamenta šodienas balsojuma ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sauszemes robežlīguma ar tās kaimiņvalsti Krieviju, norāda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.Prezidente apsveic Igauniju ar robežlīguma ratifikāciju, aģentūrai LETA sacīja viņas pārstāve Aiva Rozenberga.
Igaunijas piemērs parādījis, ka arī sarežģītus jautājumus var atrisināt, ja pastāv politiskā griba to darīt, uzskata prezidente.

Prezidente: jāmaina Satversmes tiesas likums, lai izvērtētu Latvijas un Krievijas robežlīgumu!

2005-06-17T13:35:00.000+03:00

Lai Satversmes tiesa varētu izvērtēt Latvijas un Krievijas robežlīguma atbilstību konstitūcijai, nav vajadzīgs izdot jaunu likumu, bet gan ir iespējams mainīt pašreizējo Satversmes tiesas likumu, LTV raidījumā "Valsts pirmās personas" sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Viņa uzskata, ka ir iespējams mainīt Satversmes tiesas likumu, paredzot tajā tiesības tiesai vērtēt ne tikai parakstītus, bet arī parafētus līgumus.

LETA
2005. gada 16. jūnijs

Prezidente: robežlīguma problēma var samudžināties

2005-06-17T06:45:00.000+03:00

Nav skaidrs, kad – vēl jūnijā vai tikai rudenī – Saeima varētu pieņemt valdības virzīto īpašo likumu, kas Satversmes tiesai uzdotu izvērtēt Latvijas un Krievijas robežlīguma projektu. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauž bažas, ka šis likums, par kura atbilstību Satversmei jau izskan šaubas, var "iekavēt un samudžināt" procesu.

Valdības virzītais likumprojekts paredz, ka Satversmes tiesai jāspriež gan tas, vai Satversmei atbilst pats robežlīguma projekts, gan robežlīguma projekts, ja tam pievienota vienpusējā deklarācija. Ārlietu ministrs Artis Pabriks iepriekš izvairījies atbildēt, vai valdība atsauks vienpusējo deklarāciju, ja Satversmes tiesa lems, ka robežlīgums atbilst Satversmei arī bez tās. Nav skaidrs, kāds politisks risinājums būtu iespējams situācijā, ja Satversmes tiesa lemtu, ka robežlīgums atbilst Satversmei, bet tikai ar deklarāciju, jo Krievija paziņojusi, ka robežlīgumu neparakstīs, kamēr deklarācija netiks atsaukta. Pastāv arī iespēja, ka Satversmes tiesa robežlīgumu atzīst par Satversmei neatbilstošu arī ar vienpusējo deklarāciju. Valsts prezidente šīsdienas intervijā norāda, ka šādā gadījumā "būtu divi varianti – vai nu jārīko referendums, vai jāmaina Satversme". V. Vīķe-Freiberga pirmo variantu atzīst par riskantu, bet otro – par sarežģītu.

Agnese Margēviča

"Neatkarīgā"

2005. gada 17. jūnijs

Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim

2005-06-15T23:19:00.000+03:00

"Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim", par Valsts prezidentes vīra nodomiem nomāt miljonu eiro vērtu zemi kāpu aizsargjoslā, iespējams, krietni vien zem tirgus cenas saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Jūrmalas Dome savu pretimnākšanu atļaut savrupmājas būvniecību aizsargājamā teritorijā skaidro ar lielo cieņu pret Freibergu ģimeni, savukārt vides un likumu sargātāji norāda, ka prezidenta augstais amats nepieļauj pārkāpt vienlīdzīguma principu pār citiem.
Freibergu ģimenes nolūkotais zemes gabals Dubultos atrodas netālu no Valsts prezidenta rezidences,kur viņi mīt pašlaik.
Adresē- Rūdolfa Blaumaņa 15 a, pirms diviem gadiem pašvaldība bija iecerējusi kādu būvniecību. Tā liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošais pašvaldības lēmums par detālo plānojumu šim un līdzās esošajam kādiem Bronfmaniem piederošajam zemesgabalam. Toreiz, iespējams, netika atrast pietiekams likumīgais pamats, lai būvniecību šajā krasta kāpu aizsargjoslā sāktu, bet tagad šo 2002.gada 23.oktobra lēmumu dome izmanto, lai skaidrotu Freiberga interesi un neslēpj savu pretimnākšanu viņam.

Valsts prezidentam atstājot amatu, likums bez sociālajām un citām garantijām, pirmo amatpersonu nodrošina arī ar vienu valsts dzīvokli.
Amata pildīšanas laikā amatpersonai dāvanu pieņemšana ir stingri reglamentēta. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā arī atteikšanos no kādas tiesības valsts amatpersonai vai tās radiniekiem par labu, vērtē kā prettiesisku dāvanu.
Valsts prezidente skaidro, ka viņas vīrs kā “atsevišķa būtne” vērsies pie pašvaldības un tās lēmums pushektāru teritorijas viņam iznomāt uz 99 gadiem nav uzskatāms par dāvanu.
Nekustamā īpašuma vērtētāji norāda, ka šī aptuveni 600 tūkstošu latu vērtā zemes gabala saprātīga nomas maksa lēšama ap 40 tūkstošiem latu gadā .
Ne Freibergs, ne pašvaldība nomas maksu neatklāj, taču intervijā Latvijas televīzijai skaidri liek saprast, ka nomas līgums tiks slēgts par mazāku summu.
Domes priekšsēdētājs Juris Hlevickis jau devis savu piekrišanu sākt detālplānojumu Freibergu nolūkotajā zemes gabalā, ar kuru dabas pamatnes teritorija tiek mainīta uz apbūvējamu teritoriju.
Tam šobrīd iebilst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, jo neesot dokumentāla pamata uzskatīt, ka šeit vēsturiski ir bijis gruntsgabals.
“Suņi rej, bet karavāna iet tālāk”, ar nožēlu saka Satversmes tiesas priekšsēdētājs, kurš vēl pirms pieciem mēnešiem nolasīja spriedumu , ar kuru trīs Jūrmalas domes slēgtie nomas līgumi tika atzīti par fiktīviem.
Satversmes sargātāji konstatēja, ka trīs teritorijās, vienā no kurām savu savrupmāju bija iecerējis Parex bankas prezidents Valērijs Kargins, pašvaldība nav ievērojusi sabiedrības intereses un detāplānojumus veicot, atklāti pārkāpumi. To apturēšanu Satversmes tiesa atzina par atbilstošu satversmei.
Endziņš uzsver, ka ir šokēts, ka krasta kāpas aizsargjoslas apbūvei uz priviliģētiem noteikumiem tagad piekrīt arī Valsts prezidentes vīrs.
Kopš Satversmes tiesas sprieduma nolasīšanas Jūrmalas dome devusi atļauju 18 detālplānojumu izstrādei, piecos gadījumos grozot attīstības plānu. Tā ir domes politiskā atbildība! Pašvaldību lietu ministrija uzrauga domes rīcības likumību un nevis lietderību, saka ministrijas galvenais jurists Artis Stucka.
Bet premjers Indulis Emsis, kurš būdams 7.saeimas deputāts vērsās ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt atsevišķu Jūrmalā esošu zemesgabalu atsavināšanas un iznomāšanas likumību, tagad sacīja, ka pilsēta var rīkoties sava attīstības plāna ietvaros, un mediju pievēršanās Freibergu ģimenes nolūkotajai zemei esot valsts zaimošana.
Lai noskaidrotu, cik likumīgi Valsts prezidentes vīrs ticis pie iespējas nomāt vairāk nekā pushektāru lielo zemes gabalu kāpu aizsargjoslā, pārbaudi sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

LTV "Panorāma"
2004. gada 22. augusts

Prezidentes viesu komfortam vajag 40 auto

2005-06-15T23:12:00.000+03:00

Valsts prezidentes kancelejas izsludinātajā konkursā par 40 automašīnu īri valsts vizīšu uzņemšanai pieteikušies seši pretendenti. Konkursa rezultāti būs zināmi šonedēļ, taču nav skaidrības, vai koncerniem, kas piedāvā ekskluzīvos auto, tie patiešām ir.

Tik liels automašīnu skaits prezidentes kancelejai nepieciešams, lai nodrošinātu, piemēram, lielvalsts Ķīnas delegācijas vizītes. Citu, mazāku valstu pārstāvju uzņemšanai parasti vajadzīgas aptuveni 15 automašīnas, stāsta Valsts prezidenta kancelejas Saimniecības nodaļas vadītājs Aivars Spēlmanis. Viņš piebilst, ka spēkrati netiks īrēti uz sezonu vai gadu, bet gan uz konkrētu dienu un par šo dienu, kurā transporta pakalpojumi izmantoti, uzvarējusī kompānija arī saņems atlīdzību.Konkursam savus pieteikumus iesnieguši tādi ekskluzīvu auto tirgotāji kā SIA "Domenikss", kas piedāvā viesus uzņemt, vizinot tos mersedesos, automašīnas "BMW" piedāvā ekspluatēt koncerns "Mikas", savukārt autonomas kompānija "Avis" pārsvarā izīrē japāņu automašīnas "Mitsubishi", "Toyota" un citas. Vēl konkursam pieteikušies divi "Volkswagen" markas tirgotāji – "Auto Īle & Herbss" un "Volkswagen centrs". Sešu pretendentu vidū ir arī Saeimas autobāze, no kuras kanceleja automašīnas nomāja līdz šim.Valsts prezidentes kanceleja vēlas īrēt dažāda izmantojuma vieglās automašīnas – no limuzīna līdz bagāžas klases spēkratiem. A. Spēlmanis skaidro, ka šobrīd jau ir izvērtēts, kura kompānija piedāvā lētākos un izdevīgākos pakalpojumus, taču rezultātus vēl neatklāj. "Uz papīra uzrakstīt var daudz ko, bet vēl jānoskaidro, vai kompānijām, kas piedalās konkursā, šādas automašīnas patiešām ir," aizdomīgs ir A. Spēlmanis.

Prezidente īrēs:luksusa klase – 6 limuzīnilielā klase – 20 vieglās automašīnasvidējā klase – 8 vieglās automašīnasbagāžas klase – 6 mikroautobusi

Agris Blūmfelds

"Rīgas Balss"

2004. gada 12. jūlijs

Prezidentes padomniece: Likums par čekas maisu atvēršanu nav izpildāms

2005-06-15T23:08:00.000+03:00

Saeimas pieņemto grozījumu likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu" tālāka īstenošana ir neskaidra un likums pieņemtajā redakcijā nav izpildāms, šodien žurnālistiem atzina Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Kukule pēc prezidentes padomnieku apspriedes ar ekspertiem. "Šāda informācija varētu apdraudēt šo cilvēku turpmāko dzīvi un pat arī dzīvību," sacīja Kukule...

LETA

2004. gada 21. maijs

Prezidente atbalsta bezvīzu režīmu ar Krieviju

2005-06-15T23:03:00.000+03:00

Prezidente 2003. gada 31. maijā darīja zināmu, ka par bezvīzu režīma ieviešanu ar Krieviju varēs runāt pēc būtiskas cilvēku un preču robežšķēršošanas procedūras uzlabošanas un pēc robežlīgumu slēgšanas un ratificēšanas visās ES valstīs, kas ir Krievijas kaimiņvalstis, tajā skaitā Latvijā. Prezidente par bezvīzu režīma nosacījumu izvirza tāda robežlīguma parakstīšanu, kurā Latvija atsakās no PSRS aneksētās un Krievijas teritorijā palikušās Abrenes...

Mūsu dižā ceļotāja

2005-06-15T22:53:00.000+03:00

Kamēr liela Latvijas tautas daļa cieš trūkumu, prezidente uz tautas rēķina bieži dodas ārzemju vizītēs.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 2001. gada Ziemassvētku brīvdienas pavadīja Trinidadā un Tobago. Toreiz prezidente izvairījās konkrēti atbildēt uz LTV intervijā uzdoto jautājumu par to, kas finansēja viņas kārtējo bezjēdzīgo politiskā tūrisma braucienu uz eksotiskām zemēm. Tātad kārtējo reizi par viņas izpriecām maksāja Latvijas nodokļu maksātāji.

Vīķe-Freiberga: Francijas lēmums ir liels trieciens "lielajam Eiropas projektam"

2005-05-30T23:12:00.000+03:00

Francijas vēlētāju stingrais "nē" referendumā par Eiropas Savienības (ES) konstitucionālo līgumu ir liels trieciens "lielajam Eiropas projektam", šodien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Pēc prezidentes domām, tā ir ironija, ka valsts, kas ir bijis dzinējspēks to organizāciju dibināšanā, uz kuru pamata laika gaitā ir izveidojusies ES, nobalsojusi pret jauno konstitucionālo līgumu.
"Francijas pilsoņi ir nobalsojuši ne tikai pret savas valdības lēmumiem, bet arī pret daudziem starptautiskiem procesiem, piemēram, globalizāciju," skaidroja prezidente.
Tas ir pagrieziens atpakaļ no tā, ko Francija gadu garumā ir aizstāvējusi, piebilda Vīķe-Freiberga.

LETA
2005. gada 30. maijs

Es gribētu prezidentu, kurš 8. maijā vai karavīru piemiņas dienā tomēr aiziet uz Brāļu kapiem

2005-05-29T09:39:00.000+03:00

-Līdztekus jaunai Saeimai drīz vien stāsies arī jauns prezidents.

Es redzu tādu prezidentu, kurš necenšas regulāri pārkāpt Satversmi, ja jūs saprotat manu domu. Parlamentārā valstī nevar klāties kā konstitucionālā monarhijā. Mēs bijām mācībās Anglijā, un jautājām, vai karalis var neparakstīt parlamenta pieņemtu likumu. Atbilde bija — agrāk varēja, bet tad, kad Kromvels nocirta galvu karalim, vairs tādu gadījumu nav bijis. Otrs, ka prezidentam nav jāskraida apkārt pa visām ārzemju vēstniecībām un jāieklausās visos padomos. Tie laiki ir pagājuši. Trešais, ka es gribētu prezidentu, kurš 8. maijā vai karavīru piemiņas dienā tomēr aiziet uz Brāļu kapiem vai aizbrauc uz Lesteni, uz nacionālo karavīru kapiem. Nevis, ka brauc uz Maskavu. Jūs negribēsiet tādu prezidentu?

– Grūti tādu ieraudzīt. Saka, ka tas varētu būt Pabrika kungs?

– Nesauksim vārdos, bet es negribētu prezidentu, kurš kautrējas no savas valsts karavīriem. Es neiedomājos Somijas prezidentu, kurš būtu sabijies no tā, ka piemineklis Mannerheimam stāv pilsētas centrā. Helsinkos grāmatnīcā krievu valodā vien atrodu četras grāmatas par Mannerheimu, angliski, somiski — vismaz desmit. Tur bija ārkārtīgi interesanta bilde — Mannerheims sinagogā 1949. gadā. Zināms, ka Mannerheima sievas senči nāk no Kurzemes un, protams, bija luterāņi. Un es lasu tekstu, ka feldmaršals bija atnācis izteikt pateicību ebrejiem, kuri cīnījās Somijas armijā Turpinājuma karā, t. i., līdz 1944. gadam. Tātad — kāpēc somi lepojas ar savu vēsturi, izdod grāmatas, bet Latvijā daži uzskata, ka tādu Cukuru bez tiesas var nogalināt un pēc tam teikt — mēs to esam tā izlēmuši un izdarījuši, prokuratūrai nav ko iejaukties un pēc tam mēģināt kaut ko pārbaudīt. Es atkārtoju, ka gribu tādu prezidentu, kurš ciena savas zemes karavīrus, kuri pasargāja Kurzemi no izvarošanām un iznīcības. Un vēl es teiktu, ka vēlos redzēt mierīgu, līdzsvarotu un loģisku prezidentu, apmēram kā Jāni Čaksti, līdz ar to tuvāk 70 gadu, nevis 40 gadu vecumam.

– Jūs gribat viņu redzēt vairāk tikai kā reprezentatīvu personu?

– Nē, ne tikai, jo ir gadījumi, kad ķildojas koalīcijas partijas, lai gan, kā es pieļauju, drīz tādas būšanas vairs nebūs regulāras Latvijas praksē. Jūs zināt, ka mēs grasāmies pieņemt ierobežojumus, ka partijas dibināšanai liek salasīt vismaz 500, ja ne 1000 biedrus. Piedodiet, ja Latvijā reāli līdz šim labi ja divās partijās ir 2000 biedru, tad tā ir karikatūra. Ar latiņas pacelšanu sīkpartijas iznīktu, un diez vai paliktu vairāk par 5–6 partijām, no kurām Saeimā iekļūtu 3 vai 4. Tādējādi jāmazinās arī ķildām, kamēr prezidentam tādā gadījumā tiešām būtu jāspēj cienīgi pārstāvēt valsti un īstenot to politiku, par kuru ir nobalsots Saeimā, un kuru realizē valdība, nevis improvizēt uz savu roku.

– Nu, bet mūsu prezidente taču noteikti būs ar savu lomu Latvijas vēsturē, viņa ir apbraukājusi pasauli, iepazīstinājusi ar mums, ja gribat, izmantojusi savas priekšrocības arī kā dāma.

– Tās ir priekšrocības tikai pie džentlmeņiem. Bet, aizskrienot uz Maskavu, tiekot nosēdinātai 4. rindas malā, vairs nelīdz ne glaunā cepure, ne dāmas statuss, ne smalki tērpi. Bet patiešām — pirms iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO V. Vīķe-Freiberga, kas brīvi runā vairākās valodās, bija mūsu ieguvums, jo viņa varēja pārliecināt pat tādu pret Austrumeiropu noskaņotu skeptiķi kā Širaku. Tas viss ir lieliski, bet pēc tam viņa man nesaprotamu iemeslu dēļ sāka konsekventi pārkāpt Satversmi un stāstīt savai tautai blēņas, ka, piemēram, ANO inspektori neko nejēdz, jo nespēj atrast Irākā simtiem tūkstošu tonnu ķīmisko ieroču, vai, ka viņas ievēlēšana pirms termiņa nebūs pārāk liels Satversmes pārkāpums. Acīmredzot katram laikam vajag savu prezidentu.

– Un jaunā prezidenta izvēle nudien būs 9. Saeimas ļoti nopietns uzdevums. Ar skatu nākotnē.

– Par galvenajiem starptautiskajiem uzdevumiem 9. Saeimai, ja tā būs tāda, uz kādu mēs ceram, kļūs svītras pavilkšana zem visiem okupācijas, minoritāšu un citiem terminiem un problēmām, un gājieniem. Šajā situācijā Valsts prezidentam būs stingri jāpasaka viena lieta — katram, kas vēl lolos ilūzijas pēc tam, kad ASV Kongresā un Eiroparlamentā pieņemtas okupācijas rezolūcijas, kas murgos par kaut kādu divkopienu valsti ar atsevišķu izglītības sistēmu, par kaut kādu kopienu, kas atsevišķi iekasēs nodokļus — lūk, šādiem cilvēkiem tiešām būtu jābrauc prom. Kā to izdarīt, lai valdība risina sarunās ar Krieviju. Un prezidentam nav jālokās visiem vējiem līdzi, nav jāskrien apklaušināt, ko saka Austrumu vai Rietumu vēstniecība. Man liekas, ka tam cilvēkam jābūt ar mazas Eiropas zemes mentalitāti, lepnam cilvēkam par savu Latviju, kur katra puķīte, katrs koks ir vērtība, nevis no milzīgām prērijām, kur plus mīnus tūkstoš kvadrātmetru ir «spička». [...]

Egils Līcītis

"Latvijas Avīze", "Kiršteina pēcvārds"
2005. gada, 28. maijs

Latvijas Prezidente satikās ar PCTVL deputātiem

2005-05-26T14:11:00.000+03:00

24. maijā Vaira Vīķe-Freiberga satikās ar Saeimas PCTVL deputātiem – J. Plineru, A. Tolmačovu, V. Buzajevu, A. Aleksejevu, N. Kabanovu.
Latvijas Prezidente satiekas ar visu Saeimā pārstāvēto frakciju deputātiem un uzklausa viņu viedokļus trijos jautājumos: robežlīguma parakstīšana ar Krieviju, Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratificēšana un Latvijas pievienošanās Eiropas Savienības Konstitūcijas līgumam.
Komentējot situāciju, kas izveidojās ap robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju, PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners salīdzināja politiķu rīcību ar vecmeitas uzvedību, kura liekulīgi smaidīdama, apsveic apprecējušās draudzenes – Lietuvu, kas parakstīja robežlīgumu pirms pāris gadiem, un Igauniju, kas šā gada 18. maijā parakstīja līgumu ar Krieviju, - bet dziļi sirdī šī vecmeita pārdzīvo, saprazdama, ka viņu ar tās pretenzijām uz īpašu individualitāti neviens precēt negrib.
“Viņi dabūs nosprāgušā ēzeļa ausis, bet nevis Pitalovas rajonu,” tā tēlaini izteicās Krievijas prezidents V. Putins sakarā ar Latvijas teritoriālajām pretenzijām, citēdams slavenā grāmatu personāža Ostapa Bendera izteikumu. (laikraksts “ČAS”)
1928. gadā Latvija, nerīkojot referendumu, apmainījās ar Lietuvu ar nelielām teritorijām, atgādināja Prezidentes kundzei J. Pliners. Valsts sastāvā joprojām atrodas Vidzeme, Kurzeme, Zemgale un Latgale. Parakstot robežlīgumu, valsts zaudē divus procentus no teritorijas, “bet viņi jau tā nav mūsējie”, atzīmēja frakcijas priekšsēdētājs. Igaunija neuzsāka strīdu par pieciem procentiem un parakstīja līgumu, tādejādi padarot par likumīgām ne tikai Igaunijas un Krievijas, bet arī visas Eirosavienības robežas.
Saskaņā ar frakcijas viedokli, Latvijai būtu jāatzīst kļūdu, jāatceļ deklarāciju ar teritoriālajām pretenzijām un mēneša laikā jāparaksta robežlīgumu. Bez šāda līguma mūsu valstij būs aizvērtas durvis uz Šengenas zonu ar visām no tā izrietošajām negatīvām sekām, kuras skars gan Latviju, gan tās tautu.
Lielākās daļas Saeimas deputātu priekšlikumi ratificēt Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju “daļēji” un ar atrunām, pēc J. Plinera teiktā, ir “solis uz priekšu un solis atpakaļ”. Konvenciju, bez šaubām, būtu jāratificē – par to Latvijai piecu gadu laika atgādināja jau septiņas (!) reizes: piecas reizes, ka to būtu jāizdara pēc iespējas ātrāk, divas – par ratifikāciju bez atrunām un bez grozījumiem, kurus Latvija grasās iestrādāt Konvencijā.
1990. gadā Latvija pieņēma Neatkarības deklarāciju, saskaņā ar kuru tiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri nevēlēsies pieņemt Latvijas pilsonību, tika solīts piešķirt vienlīdzīgas ar pilsoņiem sociālās, kultūras, ekonomiskās un politiskās tiesības. Diemžēl līdztiesības svētki neturpinājās ilgi. Patlaban nacionālās minoritātes visas cerības atjaunot savas tiesības saista ar Konvencijas ratifikāciju. Tādejādi Latvijas likumi tiks saskaņoti ar Eiropas normām – tas attiecas uz pilsonības, valodas un izglītības likumiem. Gadījumā, ja Latvija tikai “daļēji” ratificēs Konvenciju, tā atkal pievērsīs sev Eiropas varas struktūru īpašu uzmanību un pēc kāda laika vienalga būs spiesta apspriest jautājumu par Konvencijas ratifikāciju tās pirmatnējā variantā.
Eiropas Savienības Konstitūcijas līgumu būtu jāapspriež vislatvijas referendumā, lai tauta par to nobalso, izteica PCTVL frakcijas viedokli Jakovs Pliners. Eirosavienības Konstitūcijā iestrādātie likumi dominēs pār Latvijas Republikas Satversmes pamatlikumiem, ES Konstitūcija kļūs par mūsu valsts dzīves pamatiem. Tieši Latvijas tautai būtu jālemj, ar ko tai doties nākamības virzienā.
www.pctvl.lv

Valsts prezidente nevēlas Kiršteinu

2005-05-26T14:07:00.000+03:00

Neoficiāli zināms, ka neapmierināta ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Aleksandra Kiršteina izteikumiem un to "negatīvo ietekmi" uz Latvijas politisko tēlu ir valsts prezidente, kura uzskatot, ka Kiršteinam nav vietas parlamenta Ārlietu komisijas priekšgalā.

Pēdējās dienās Ārlietu komisijas vadītāju kritizējis arī viņa kolēģis Krievijas Valsts domē, gan arī Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.

LTV "Panorāma"

2005. gada 25. maijs

Lavrovs: Vīķe-Freiberga man teica, ka jāmaina nepareizā Latvijas politika

2005-05-23T15:14:00.000+03:00

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien ministru pieņemšanas laikā Kremlī prezidentu Vladimiru Putinu informējis, ka Latvijas pozīcija robežlīguma jautājumā nav mainījusies, tomēr apgalvojis, ka Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga privātā sarunā viņam teikusi, ka Latvijas valdības "nepareizā" politika ir jāmaina. "[Eiropas padomes] sammita laikā Varšavā Latvijas prezidente man teica, ka nepieciešams mainīt nepareizo politiku, ko īsteno valdība, kas pieņēmusi vienpusējo deklarāciju, faktiski saglabājot pret Krieviju vērstās teritoriālās pretenzijas," uzsvēra Lavrovs. Putins ārlietu ministram uzdeva vēlāk sniegt atsevišķu ziņojumu šajā jautājumā. Vīķe-Freiberga to uztver kā Krievijas ziņu aģentūras brīvu interpretāciju par Lavrova sacīto Putinam, aģentūrai LETA teica prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Prezidente, tiekoties ar Lavrovu Varšavā, esot sacījusi, ko vairākkārt jau ir apliecinājusi - Latvijai nav teritoriālu pretenziju pret Krieviju un Latvija meklē labāko risinājumu, kā pēc iespējas drīzākā laikā parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, teica Rozenberga. Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka Lavrova paziņojumi norāda uz Krievijas vēlmi sanaidot Latvijas augstākās amatpersonas un mest ēnu uz Valsts prezidenti. "Maz ticams, ka prezidente kādā sarunā ar Krievijas ārlietu ministru būtu nevis aizstāvējusi valsts intereses un skaidrojusi mūsu valsts situāciju, bet metusi ēnu uz valdību," aģentūrai LETA sacīja premjera biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. Jau ziņots, ka Krievija atteicās parakstīt robežlīgumu ar Latviju 10.maijā, kā iepriekš tika cerēts, jo mūsu valsts valdība pieņēma vienpusēju līgumu skaidrojošu deklarāciju. Tajā Latvijas valdība uzsver, ka parakstāmais robežlīgums netiek saistīts ar plašāku jautājumu par Latvijas prettiesiskas okupācijas seku likvidāciju. Deklarācijā teikts, ka ar līgumu vienīgais mērķis ir dokumentēt to robežlīniju, kas tehniski ir aprakstīta un funkcionē kopš 1990./1991.gada. Skaidrojošā deklarācija tapusi pēc konsultācijām ar juristiem, lai robežlīgumu nevarētu traktēt kā neatbilstošu Latvijas Satversmei. Krievija atteicās parakstīt robežlīgumu ar šādiem nosacījumiem, norādot, ka Latvija tādējādi izvirza Krievijai teritoriālas pretenzijas. Kā iepriekš norādījis Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP), Latvijai vēlas parakstīt robežlīgumu pēc iespējas ātrāk, taču "mums ir svarīgi to izdarīt arī tā, lai tas tiktu izdarīts tiesiskā veidā atbilstoši Latvijas Satversmei un objektīvai vēstures interpretācijai". Savukārt Vīķe-Freiberga paudusi viedokli, ka konstitucionālus sarežģījumus Latvijas un Krievijas robežlīgumā būtu bijis iespējams risināt Saeimā jau pēc līguma parakstīšanas. Viņa ierosinājusi veikt grozījumus Satversmes tiesas likumā, dodot tai tiesības izvērtēt parafētus starptautiskus līgumus pirms to parakstīšanas un spēkā stāšanās.

LETA--ITAR-TASS

2005. gada 23.maijs

Prezidente: Kad skan himna, mēs visi saplūstam kopā kā brāļi un māsas

2005-05-22T19:10:00.000+03:00

«Kad atskan himna, mēs visi kā tauta saplūstam kopā kā brāļi un māsas. Un tā top viena tautas dvēsele,» sestdien sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe -Freiberga, runājot Latvijas himnas autora Baumaņu Kārļa 170. jubilejai veltītajā pasākumā Limbažu rajona Viļķenē.
«Himna atgādina par mīlestību pret valsti, par mīlestību vienam pret otru, jo mēs piederam vienai tautai,» teikusi Valsts prezidente, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienests.
Valsts prezidente himnas godināšanas koncertā uzsvērusi, ka «zem Latvijas himnas visi ir Mātes Latvijas meitas un dēli, neatkarīgi no tautības».

LETA

2005. gada 22. maijs

Prezidente aicina deklarāciju par robežlīgumu izvērtēt Satversmes tiesā

2005-05-19T11:13:00.000+03:00

Pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga aicinājusi valdības pieņemto deklarāciju par robežlīgumu izvērtēt Satversmes tiesā.

«Ja mūsu izpildvarai ir šaubas par Krievijas robežlīguma konstitucionalitāti, tad mums varbūt būtu jāmeklē Satversmes tiesas iespējas izvērtēt situāciju,» Latvijas valdībai iesaka Valsts prezidente: «Ja mūsu likumdošanā šāda iespēja nav paredzēta, viens no soļiem būtu — Saeimas pieņemtas izmaiņas likumā, kas atļautu Satversmes tiesai sniegt izvērtējumu pirms kāda līguma parakstīšanas, nevis pēc tam, kad tas ir jau ir izdarīts,» prezidentes viedokli atreferē LA, norādot, ka šādu viedokli Vīķe-Freiberga izteikusi tūlīt pēc neformālām sarunām pie vakariņu galda ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Varšavas galotņu sanāksmē.

Šo ideju prezidentei ieteicis Latvijas tiesnesis Eiropas Kopienas tiesā Egils Levits. Līdzīgu juridisku atzinumu no Igaunijas Satversmes kanclera nule esot saņēmis arī Igaunijas — Krievijas robežlīgums. «Kaut gan Igaunija pazaudēja pat 5% teritorijas, nevis 4% kā Latvija, Igaunijas Satversmes kanclers ir sniedzis pozitīvu izvērtējumu līgumam,» teica Vaira Vīķe-Freiberga.

LETA
2005. gada 19. maijs

Prezidente vēlās zināt, ko valdība centās panākt ar robežlīguma skaidrojošo deklarāciju

2005-05-14T23:39:00.000+03:00

Valsts prezidente vēlas dzirdēt skaidru valodu – ko Latvijas valdība centusies panākt pieņemot robežlīgumu skaidrojošo deklarāciju. Krievija to izmantoja, lai visai pasaulei paziņotu, ka Latvija ir izvirzījusi teritoriālas pretenzijas, un robežlīguma parakstīšana nonāca strupceļā. Pēc Vairas Vīķes-Freibergas teiktā – politiķiem vēlme parakstīt robežlīgumu ar Krieviju ir jāapliecina darbos. Pagaidām politiķi prezidentei atbildi ir palikuši parādā un no plašākiem komentāriem atturas.

Valsts prezidente uz pārrunām šodien uzaicināja valsts augstākās amatpersonas. Rīgas pils ne pārāk bieži piedzīvo, ka pie prezidentes vienlaikus ierodas Saeimas priekšsēdētājs, premjers un ārlietu ministrs. Tas liecina, ka Latvijā risināmas nopietnas problēmas. Viņu uzmanības lokā bija ārpolitika, īpašu uzmanību pievēršot Krievijas un Latvijas saspringtajām diplomātiskajām attiecībām.

Gatis Suhoveckis

LNT Ziņas/TVNET

2005. gada 13. maijs

Prezidente: Latvija neprasa Krievijai atvainoties par Baltijas valstu okupāciju

2005-05-10T13:51:00.000+03:00

Latvijai nav vajadzīga atvainošanās no Krievijas par Baltijas valstu okupāciju, pietiktu ar Staļina laikā pastrādāto noziegumu atzīšanu, intervijā britu raidkorporācijai BBC paziņoja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvija "atzinīgi novērtē PSRS Augstākās padomes žestu", pirms 16 gadiem nosodot Molotova-Ribentropa paktu, tomēr Krievijas Ārlietu ministrijas pēdējā laikā izplatītie paziņojumi liek Baltijas valstīm no jauna atgriezties pie šā jautājuma, norādīja Vīķe-Freiberga.
Latvijas prezidente sacīja, ka nenožēlo lēmumu 9.maijā ierasties Maskavā uz Uzvaras dienas svinībām atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas prezidentiem, kas nolēma uz Maskavu nebraukt.
"Man ir iekšēja pārliecība, ka tas bija pareizs lēmums. Šāda sajūta man radās pirms neilga laika. Un, atbraucot uz šejieni, es sapratu, ka man bija taisnība. Intuīcija mani nepievīla, un lēmums braukt uz šejieni bija pareizs," pavēstīja Vīķe-Freiberga.

LETA/BBC

2005. gada 10. maijs

Latvijas prezidente: svinības Maskavā izsauca sirreālas sajūtas

2005-05-10T13:38:00.000+03:00

Pēc Maskavā, parādes Sarkanajā laukumā, kur demonstrēja arī kara laika militāro tehniku un pāri laukumam veda divarpus tūkstošus kara veterānu, Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka to vērot bijusi diezgan sirreāla sajūta. Tāpat arī tiekoties ar veterāniem, kuri prezidentei pateikušies par drosmi ierasties uz svinībām Maskavā.

www.latvijasradio.lv

2205. gada 10. maijs

Tikai 36% Latvijas iedzīvotāju atbalsta prezidentes došanos uz Maskavu

2005-05-07T12:38:00.000+03:00

«Latvijas fakti» janvārī veikuši aptauju ar mērķi noskaidrot, cik liela daļa iedzīvotāju atbalsta Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas pieņemto lēmumu doties uz 9. maija pasākumiem Maskavā.

Atbildot uz jautājumu «Vai V. Vīķei-Freibergai 2005 gada 9. maijā būtu jābrauc uz Maskavu?», respondenti varēja izvēlēties no pieciem atbilžu variantiem: «noteikti jā», «drīzāk jā», «drīzāk nē», «noteikti nē» un «nezinu».
Lielākā respondentu daļa — 36,3% — izvēlējušies atbildi «noteikti jā», atbildi «drīzāk jā» izvēlējušies 29,5%, «drīzāk nē» — 13,7%, «noteikti nē» — 10,5% un atbildi «nezinu» — 10% respondentu.Latvieši daudz retāk nekā cittautieši atbalstījuši prezidentes vizīti. Latviešu auditorijā atbildi «noteikti jā» izvēlējās 24,9% respondentu, bet cittautiešu auditorijā — 52,6% respondentu.
Aptauja notika no 2005. gada 14. līdz 23. janvārim. Tika aptaujāti 1003 Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji.

«Apollo»

2005. gada 1. februāris

VVF: Latvijai joprojām ir pārāk daudz nepilsoņu!

2005-05-07T12:33:00.000+03:00

Latvijai vēl joprojām ir pārāk daudz cilvēku, kuriem nav Latvijas pilsonības. Šādu viedokli piektdien Naturalizācijas pārvaldes desmitgades svinību uzrunā pauda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa novēlēja, lai nākotnē visi tie, kas vēl nav izšķīrušies, turpina domāt par savu nākotni Latvijas valstī.

«Naturalizācijai nav griestu, skaits, ko varam uzņemt, nav iepriekš noteikts, naturalizēto personu skaitītājs turpina skaitīt. Arvien ir iespējas vēl pieteikties,» uzsvēra prezidente.

LETA

2005. gada 5. februāris

Par naudas izkrāpšanu no Imanta Freiberga konta apsūdzētas jau piecas personas

2005-05-07T12:30:00.000+03:00

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras prokurors Ando Skalbe uzrādījis apsūdzības kopumā piecām personām, kuras tiek turētas aizdomās par naudas izkrāpšanu no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesbiedra Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas prezidenta Imanta Freiberga datora.

Jau ziņots, ka pieci aizturētie vēlējušies uz saviem kontiem bankās pārskaitīt 20 000 latu, taču viņiem izdevies pārskaitīt tikai 3000 latu. Izkrāptā nauda — 3000 latu — pārskaitīti viena aizdomās turamā kontā AS «Latvijas Unibanka».
Iepriekš apcietinājumā atradās četras personas, taču izmeklēšanas laikā prokurors vienam no aizdomās turamajiem mainījis drošības līdzekli uz tādu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemērojot parakstu par dzīvesvietas nemainīšanu. Skalbe sacīja, ka šai personai, iespējams, tiks mainīta arī apsūdzība. Iespējams, šī persona tiks apsūdzēta par neziņošanu. Pašreiz apcietinājumā atrodas trīs personas.

LETA

2005. gada 11. marts

Prezidente aicina pieminēt leģionārus Lāčplēša dienā

2005-05-07T12:23:00.000+03:00

Latvijai ir savi varoņi un valstiski noteikta varoņu piemiņas diena — 11. novembris. Lāčplēša dienā mēs noliecam galvu brīvības cīnītāju priekšā un pieminam tos, kas ar Latvijas vārdu sirdī visos laikos bijuši gatavi ziedot dzīvību savai zemei, teikts Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izplatītajā paziņojumā.

«Apollo»
2005. gada 15. marts

Prezidente savā vārdā nosaukto pornolapu nav aplūkojusi

2005-05-07T12:08:00.000+03:00

Ieraugot interneta mājaslapu ar nosaukumu «http://www.vike-freiberga.com/», šķiet, ka tajā varētu būt kāda informācija par mūsu Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu. Taču nekā: šo domēnu izmanto kāds nīderlandiešu pornosaits, līdz ar to oficiālas informācijas vietā lapā redzamas pikanta rakstura filmiņas.
Atverot lapu, var noskatīties vairākas filmiņas. Vienā, piemēram, divi jaunieši pieklājīgi paspiež viens otram roku, kopā ēd saldējumu, bet šai priekšspēlei seko sekss īsti pornogrāfiskā stilā. Tiesa, neviens personāžs nelīdzinās mūsu Valsts prezidentei.
Laikraksts «Neatkarīgā» noskaidrojis, ka «http://www.vike-freiberga.com/» reģistrēta pērnā gada maijā ASV pilsētā Hallandeilā bāzētā informācijas tehnoloģiju kompānijā «credoNIC.com» un izīrēta Nīderlandē reģistrētajai kompānijai «Hikid BV». Savukārt tā veikusi pārreģistrāciju uz lapu «www.blinddatebangers.com», kas satur pornogrāfiskus materiālus.

mājaslapu bija uzzinājusi no publikācijas «Neatkarīgajā», «Vakara Ziņām» paskaidroja, ka Vīķe–Freiberga pati diez vai šo interneta lapu ir aplūkojusi: «Viņa ir pārāk aizņemts cilvēks, lai ar ko tādu nodarbotos!»
Jautājums par mājaslapas «http://www.vike-freiberga.com/» likvidāciju nodots Drošības policijas ziņā. «Patiesībā ar publikācijām šādu mājaslapu veidotājiem tiek taisīta lieliska reklāma,» pukojās Rozenberga. Viņa atzina, ka diez vai pēc domēna atbrīvošanās prezidente to reģistrēs uz sava vārda, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. «Tas nav Valsts prezidentes bizness, līdz ar to mēs no šāda veida piedāvājumiem norobežojamies,» pauda Rozenberga.
Vēl vakar pēcpusdienā «Vakara Ziņas» bez jebkādām problēmām šo mājaslapu varēja apmeklēt, un nekas neliecināja, ka jel kāds būtu ķēries pie tās likvidācijas.

"Vakara Ziņas"

Abrene ir jāatdod Krievijai!

2005-05-02T08:50:00.000+03:00

Abrene ir jāatdod Krievijai, tā intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Prezidente norādīja, ka neviens nekaros ar Krieviju, lai palīdzētu Latvijai atgūt Abreni. Līdz ar to Krievija var tikai pati labprātīgi atdot Abreni, Latvijai jāsadzīvo ar esošo situāciju un jāmēģina gūt iespējami lielāks labums.
Valsts prezidente norādīja uz trim iespējamajiem situācijas risināšanas variantiem.

Viens variants — Latvijas–Krievijas robežlīgums tiek parakstīts bez deklarācijas. Otrs variants — mēs varam «gaidīt, kamēr Krievija kļūs balta, pūkaina». Savukārt trešais variants — «ar varu atkarojam».
Prezidente arī norādīja, ka pretenzijas uz Abreni vajadzējis izteikt iepriekš — 1996. un 1997. gadā. «Savā ziņā Latvija būs spērusi tādus soļus, kas ir devuši vismaz ja ne attaisnojumu, tad ieganstu šajā brīdī neizpildīt savu doto solījumu Eiropas Savienībai,» teica prezidente.
Intervijas laikā Vaira Vīķe-Freiberga atzina, ka ar deklarāciju iepazinusies tikai trešdien, kad Ministru prezidents viņu iknedēļas tikšanās laikā ar to iepazīstinājis.
Savu viedokli par to, ka nevajadzētu izvirzīt teritoriālas pretenzijas, prezidente pamatoja ar to, ka četru dažādu ārlietu ministru un piecu dažādu premjeru viņai paustais viedoklis ir bijis, ka Latvijai nav teritoriālu pretenziju, un šādu viedokli tādēļ paudusi arī viņa. Tāpat prezidente norādīja uz Somijas piemēru, kas zaudēja Karēliju, tomēr samierinājās ar šo faktu un pieņēma šo zaudējumu.

Portāls «Apollo»
2005. gada 29. aprīlis

Ceļš katram jāiet pašam

2005-05-02T08:35:00.000+03:00

Mana profesionālā darbība un intereses vienmēr ir bijušas tīri intelektuālas. Jau kopš bērnības biju bērns, kam „viegla galva”. Sākumā domāju studēt medicīnu, taču vēlāk sapratu, ka mani vairāk interesē atrast cēloņus, kāpēc cilvēks ir ļauns pret otru. Jau agrā bērnībā biju piedzīvojusi tādas traumatiskas situācijas, kas man lika secināt, ka lielākais ļaunums pasaulē cilvēkam nāk no cilvēka. Un man tolaik bija pārliecība, ka visas nebūšanas pasaulē varētu novērst, ja tikai mēs tās labāk saprastu. Tāpēc izvēlējos studēt psiholoģiju, jo tā man šķita intelektuāli visprasīgākā un līdz ar to- visinteresantākā. Bet drīz pēc tam, ka 1965. gadā bijusi ieguvusi doktora grādu, man uznāca tāda kā eksistencālā krīze. Labi iemācījusies visu to, ko zinātne spēj, pārāk labi apjēdzu arī, ko visu tā nespēj. Nācu pie slēdziena, ka psiholoģija kā zinātne nespēj atbildēt tieši uz tiem jautājumiem, kas man šķita būtiskākie, kā, piemēram, kāpēc cilvēks ir ļauns. Nespēj atbildēt un diez vai to spēs pēc simts gadiem.Vilšanos tajā, ko var sniegt organizētā baznīca, biju piedzīvojusi jau agrāk. Akli ticēt, kā baznīca to prasītu, īsti vairs nespēju. Nelīdzēja arī protestantisma sausā prātniecība, uzsvars uz Bībeli kā vienīgo autentisko dievišķās atklāsmes avotu utt.
Es jutos, ka Dievs vai nu miris, vai mani pametis.Tā šo divu vilšanos dēļ es sāku meklēt kaut ko citu un tas mani noveda pie ezotērisma mācībām un studijām. Sākumā es, pēc tam mans vīrs Imants un ar laiku mana meita Indra iesaistījāmies Rozes Krusta (Rozenkreiceri) ordenī un sākām sekot tā programmai ar meditācijām un vingrinājumiem. Tā visu savu pieauguša cilvēka mūžu paralēli zinātniskajai darbībai esmu bijusi praktizējoša mistiķe- cilvēks, kas piekopj misticismu nevis kā intelektuālu novirzi (t.i., lasa par ezotēriskajām tradīcijām, kabalu, hindusimu u.tml.), bet kā praksi, kura orientēta uz apziņas stāvokļa trenēšanu, vingrināšanu, intuīcijas izkopšanu. Kādu laiku biju Martīnistu Ordenī, vēlāk mācījos sahadža jogu.Un interesanti- zinātne, psiholoģija, kam gaužām maz, ko sniegt šajā laukā, kad biju jauna studente, pa šiem gadiem ir uzsūkusi ļoti ievērjomaus impulsus gan no Rietumiem, gan Austrumu mistikām. Varētu pat teikt, ka modernā psihoterapija barojas no dažādu tautu tradicionālās gudrības, no tautas garīgās medicīnas, šamanisma u. tml. Konstatēts, ka populāriem dziedniekiem Āfrikā ir dažkārt pat labāki rezultāti neirožu ārstēšanā nekā psihiatriem Rietumu pasaulē. Turklāt tautas tradīcijas ļauj sniegt to pašu rezultātu lētāk un vienkāršāk.Mana izglītība un veidošanās mistikā visu šo laiku amerikāņu Rozes Krusta ordeņa paspārnē- AMORC- paspārnē (es to minu tāpēc, ka ir vēl kāds pusducis organizāciju, kas sevi dēvē par Rozes Krustu un kā vienīgās pretendē uz šo vārdu). Tā ir sena Rietumu tradīcija, kas sākusi veidoties vēl tad, kad katoļu Baznīca stingri turēja savās rokās laicīgo varu. Ilgus gadsimtus Eiropā būt rožkrustietim nozīmeja būt ķecerim un piedzīvot nāvi uz sārta. Tāpēc ordenis bija spiests darboties slepenībā (ar slepenības zvērestu u.tml.).Taču pēdējo piecdesmit gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas- visas šīs organizācijasaizvien vairāk ir aizgājušas atklātībā, sludinās un meklē sev jaunus biedrus. Daudzi no tiem elementiem, ko mani skolotāji pieskaitīja pie slepenības, tagad ir visiem zināmi- uz katra ielas stūra jūs varat dabūt žurnālus un informāciju. Nav vairs iemesla slēpties, jo brīvās iekārtās neviens netiek vajāts. Vienīgais, kas palicis- dažas lietas, ko nesagatavotam cilvēkam nevar atklāt un mācīt, jo tās varētu pārprast, un tas varētu nākt par ļaunu.Visus šos gadus es nerunāju par savu piederību ordenim, jo jutos saistīta ar slepenības zvērestu. Man bija kavalifikācijas diploms psiholoģijā, kas oficiāli ļauj mācīt zinātni augstskolā, turpretī mistiskajā tradīcijā es uzskatīju sevi par mācekli, kam nav tiesību darboties kā skolotājai. Pirms kādiem gadiem es ilgi un smagi slimoju. Jutu lielas sāpes un pirmo reizi mūžā paņēmu slimības atvaļinājumu, pārdomāju savu dzīvi. Un tad ar mani notika kaut kas tāds, ko īsos vārdos varētu raksturot kā šamanisku iniciāciju. Daudzām tautām šamaņi tiek iniciēti caur ciešanām, un tā kā es pārdzīvoju stipras un ilgstošas sāpes, ar mani notika kaut kas līdzīgs. Un kopš šī satriecošā pārdzīvojuma manī aizvien vairāk nobrieda ārkārtīgi spēcīgs impulss- sākt kaut ko darīt, lai to, ko esmu milzīgās sāpēs atklājusi un garā mūža pieredzē izkristalizējusi, mēģinātu nodot tālāk citiem. Es to sajutu kā savu pienākumu. Bet sapratu arī to, ka neviens nenāks, lai uzspiestu man zīmogu uz pieres: „Mēs tevi aicinām un ieceļam- še dilpoms un dari!” Es sapratu, ka tas viss gulstas uz manas atbildības, man pašai jāatrod veids, kā šo pieredzi nodot tālāk.

Vaira Vīķe– Freiberga

Laikraksts „Neatkarīgā Cīņa”

1994. gada 7. janvāris