4/09/2007
Vīķe-Freiberga: Eiropai jāvienojas par kopīgu garu un dvēseli
Nākotnes Eiropa nedrīkst ieslīgt tikai brīvā tirgus un starpvalstu sadarbības attiecībās, bet jāspēj arī vienoties par kopēju Eiropas garu un dvēseli. Šādu cerību Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda vakar Briselē, uzrunājot simpoziju, kas veltīts 50.gadadienai kopš Romas līguma parakstīšanas.
Prezidente atzīmēja, ka, šķiet, tikai daži 1957.gadā, kad līgums tika parakstīts, varēja ticēt sapnim, ka piecu gadu desmitu laikā Eiropas ogļu un tērauda savienība pārtaps par, iespējams, lielāko jebkad īstenoto integrācijas projektu, kas tagad vieno jau 27 dalībvalstis.
"Mēs esam dzīvojuši līdzās viens otram gadsimtiem un gadu tūkstošiem, taču tikai tagad, pēc Romas līguma parakstīšanas, mēs esam iemācījušies dzīvot kopā," norādīja Valsts prezidente.
LETA
Prezidente maijā varētu doties vizītē uz Maskavu
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga 27.martā Maskavā nepiedalīsies Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanā, taču Latvijas diplomāti patlaban ir saņēmuši signālus par iespēju organizēt abu valstu prezidentu tikšanos, iespējams, maijā Maskavā.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs portālam "Delfi" apstiprināja, ka patlaban ir pilnīgi droši zināms, ka abu valstu prezidenti netiksies marta beigās, kad paredzēta Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana.
Tomēr "pa diplomātiskajiem kanāliem" saņems aicinājums organizēt Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanos pēc robežlīguma ratifikācijas, kas, iespējams, varētu notikt maijā. Tā varētu būt pirmā Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējā tikšanās, lai gan iepriekš jau prezidenti tikušies 2005.gadā Maskavā, kā arī 2003.gadā Sanktpeterburgā, bet 2001.gadā – Austrijā.
"Vizītes organizēšanas iniciatīva nākusi no Krievijas," sacīja Pildegovičs, uzsverot, ka tagad abu valstu parlamentiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk ratificēt robežlīgumu.
Uz jautājumu, vai Latvijas prezidentes iespējamā vizīte Maskavā ļautu cerēt uz Krievijas prezidenta atbildes vizīti, Pildegovičs sacīja: "Prezidente vairakkārt publiski uzsvērusi dialoga veidošanas nepieciešamību, protams, ielūgums apmeklēt Latviju ir spēkā."
Jau vēstīts, ka 27.martā notiks Latvijas un Krievijas premjeru tikšanās, kuras laikā tiks parakstīts robežlīgums.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs portālam "Delfi" apstiprināja, ka patlaban ir pilnīgi droši zināms, ka abu valstu prezidenti netiksies marta beigās, kad paredzēta Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana.
Tomēr "pa diplomātiskajiem kanāliem" saņems aicinājums organizēt Latvijas un Krievijas prezidentu tikšanos pēc robežlīguma ratifikācijas, kas, iespējams, varētu notikt maijā. Tā varētu būt pirmā Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina divpusējā tikšanās, lai gan iepriekš jau prezidenti tikušies 2005.gadā Maskavā, kā arī 2003.gadā Sanktpeterburgā, bet 2001.gadā – Austrijā.
"Vizītes organizēšanas iniciatīva nākusi no Krievijas," sacīja Pildegovičs, uzsverot, ka tagad abu valstu parlamentiem nepieciešams pēc iespējas ātrāk ratificēt robežlīgumu.
Uz jautājumu, vai Latvijas prezidentes iespējamā vizīte Maskavā ļautu cerēt uz Krievijas prezidenta atbildes vizīti, Pildegovičs sacīja: "Prezidente vairakkārt publiski uzsvērusi dialoga veidošanas nepieciešamību, protams, ielūgums apmeklēt Latviju ir spēkā."
Jau vēstīts, ka 27.martā notiks Latvijas un Krievijas premjeru tikšanās, kuras laikā tiks parakstīts robežlīgums.
DELFI
Prezidente: Latvijas patrioti nepiedalīsies 16.marta pasākumos
Cilvēki, kuri uzskata sevi par Latvijas patriotiem, neatbalstīs 16.marta pasākumus ar savu klātbūtni, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."Šī datuma izcelšana kā valstiska patriotisma izrādīšana ir kļūda, jo ir jau pietiekami daudz citu datumu, kuri ir saistīti ar valsts neatkarību, - 11.novembris, 18.novembris, deportāciju upuru un citas piemiņas dienas. Es neredzu nekādu pamatu un nepieciešamību pēc 16.marta kā valstiski svinamas dienas," uzsver valsts vadītāja.
Vīķe-Freiberga skaidro, ka tiem, kuri vēlas pieminēt savu un savu cīņu biedru dalību "zināmās cīņās", ir visas tiesības to darīt, kā demokrātiskā valstī tas ir pieņemts. Ja viņi vēlas nolikt ziedus pie cīņu biedru piemiņas vietām, tad to var darīt.
"Bet jebkurš mēģinājums šo dienu pacelt valstiskas atzīmēšanas līmenī ir polittehnoloģija, lai izvērstu pret Latviju naidīgu propagandu un kampaņu, iestāstot pasaulei, ka latvieši ir bijuši fašisma atbalstītāji un vēl šodien notiek fašisma atdzimšana. Tas man kā prezidentei ir absolūti nepieņemami," skaidro prezidente, norādot, ka fašisms Latvijai ir darījis lielu ļaunumu, tā ir bijusi sveša okupācija, kas ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci uz mūsu zemes.
"Tas, ka latviešu zēni okupācijas laikā pretēji starptautiskām konvencijām tika iesaukti vērmahtā un sūtīti uz fronti, nenozīmē, ka Latvijā ir jebkad bijis fašisms un tāds ticis atbalstīts," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka 16.marts ļāvis "dažādām ekstrēmistiskām grupām" nokļūt mediju uzmanības lokā.
"Bet no Latvijas valsts viedokļa šādas darbības nozīmē mīt jau iestaigātās mūsu valstij naidīgās polittehnoloģijas taciņas. Šī polittehnoloģija mēģina diskreditēt Latviju kā valsti un mazināt tās starptautisko prestižu, piešujot visiem latviešiem fašisma birku. Es domāju, ka tā ir tik tiešām ļoti liela muļķība - it kā patriotisma vārdā dot ieganstu Latvijai naidīgiem spēkiem klāstīt, kādi latvieši ir fašisti un nav demokrāti. Mani tas aizvaino kā prezidenti, es uzskatu, ka tas ir apvainojums latviešu tautai un Latvijas valstij," uzsver Vīķe-Freiberga.
Skaidrojot pagājušā gada notikumus un žoga izveidi ap Brīvības pieminekli, Vīķe-Freiberga apgalvo, ka pērn bijusi unikāla situācija, jo notikuši Brīvības pieminekļa remontdarbi. Cita starpā radusies absurda situācija 25.martā, kad Rīgas dome uzcēla žogu un neļāva ļaudīm represēto piemiņas dienā iet pie pieminekļa.
"Tas bija absurds, un vēl lielāks absurds, kad kādai grupai pensionāru bija iestāstīts, ka prezidente ir pavēlējusi tādas barjeras uzlikt. Prezidente ne par kādām barjerām un administratīvām lietām nekādus rīkojumus nedod, jo viņai tādu pilnvaru nav ne valstiskā, ne municipālā līmenī. Es vēl toreiz zvanīju mēram [Aivaram] Aksenokam un vaicāju, kāpēc ir vajadzīgs represēto piemiņas dienā likt žogus, kāpēc to nevar darīt vēlāk, ja ir zināms, ka cilvēki gribēs nolikt ziedus pie pieminekļa. Barjeras ap pieminekļiem pašvaldībai tomēr jāsaskaņo ar attiecīgiem datumiem," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka šogad žoga uzlikšana nav paredzama, jo pēdējā Brīvības pieminekļa tīrīšana notika pirms NATO sanāksmes.
Vīķe-Freiberga arī pauž viedokli, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ar pašvaldībām vairs nav jāsaskaņo publiskie pasākumi, ļoti apgrūtina kārtības uzturēšanu pilsētā. "Ja ir labi zināma dažu grupu vēlme provocēt konfrontācijas un konfliktus, kas varētu aiziet pasaules medijos Latvijai nelabvēlīgā gaismā, tad liegtā iespēja koordinēt šos pasākumus uzliek drošības spēkiem lielāku nastu gādāt par sabiedrisko kārtību," rezumē valsts vadītāja.
Vīķe-Freiberga skaidro, ka tiem, kuri vēlas pieminēt savu un savu cīņu biedru dalību "zināmās cīņās", ir visas tiesības to darīt, kā demokrātiskā valstī tas ir pieņemts. Ja viņi vēlas nolikt ziedus pie cīņu biedru piemiņas vietām, tad to var darīt.
"Bet jebkurš mēģinājums šo dienu pacelt valstiskas atzīmēšanas līmenī ir polittehnoloģija, lai izvērstu pret Latviju naidīgu propagandu un kampaņu, iestāstot pasaulei, ka latvieši ir bijuši fašisma atbalstītāji un vēl šodien notiek fašisma atdzimšana. Tas man kā prezidentei ir absolūti nepieņemami," skaidro prezidente, norādot, ka fašisms Latvijai ir darījis lielu ļaunumu, tā ir bijusi sveša okupācija, kas ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci uz mūsu zemes.
"Tas, ka latviešu zēni okupācijas laikā pretēji starptautiskām konvencijām tika iesaukti vērmahtā un sūtīti uz fronti, nenozīmē, ka Latvijā ir jebkad bijis fašisms un tāds ticis atbalstīts," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka 16.marts ļāvis "dažādām ekstrēmistiskām grupām" nokļūt mediju uzmanības lokā.
"Bet no Latvijas valsts viedokļa šādas darbības nozīmē mīt jau iestaigātās mūsu valstij naidīgās polittehnoloģijas taciņas. Šī polittehnoloģija mēģina diskreditēt Latviju kā valsti un mazināt tās starptautisko prestižu, piešujot visiem latviešiem fašisma birku. Es domāju, ka tā ir tik tiešām ļoti liela muļķība - it kā patriotisma vārdā dot ieganstu Latvijai naidīgiem spēkiem klāstīt, kādi latvieši ir fašisti un nav demokrāti. Mani tas aizvaino kā prezidenti, es uzskatu, ka tas ir apvainojums latviešu tautai un Latvijas valstij," uzsver Vīķe-Freiberga.
Skaidrojot pagājušā gada notikumus un žoga izveidi ap Brīvības pieminekli, Vīķe-Freiberga apgalvo, ka pērn bijusi unikāla situācija, jo notikuši Brīvības pieminekļa remontdarbi. Cita starpā radusies absurda situācija 25.martā, kad Rīgas dome uzcēla žogu un neļāva ļaudīm represēto piemiņas dienā iet pie pieminekļa.
"Tas bija absurds, un vēl lielāks absurds, kad kādai grupai pensionāru bija iestāstīts, ka prezidente ir pavēlējusi tādas barjeras uzlikt. Prezidente ne par kādām barjerām un administratīvām lietām nekādus rīkojumus nedod, jo viņai tādu pilnvaru nav ne valstiskā, ne municipālā līmenī. Es vēl toreiz zvanīju mēram [Aivaram] Aksenokam un vaicāju, kāpēc ir vajadzīgs represēto piemiņas dienā likt žogus, kāpēc to nevar darīt vēlāk, ja ir zināms, ka cilvēki gribēs nolikt ziedus pie pieminekļa. Barjeras ap pieminekļiem pašvaldībai tomēr jāsaskaņo ar attiecīgiem datumiem," uzsver Vīķe-Freiberga.
Viņa norāda, ka šogad žoga uzlikšana nav paredzama, jo pēdējā Brīvības pieminekļa tīrīšana notika pirms NATO sanāksmes.
Vīķe-Freiberga arī pauž viedokli, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru ar pašvaldībām vairs nav jāsaskaņo publiskie pasākumi, ļoti apgrūtina kārtības uzturēšanu pilsētā. "Ja ir labi zināma dažu grupu vēlme provocēt konfrontācijas un konfliktus, kas varētu aiziet pasaules medijos Latvijai nelabvēlīgā gaismā, tad liegtā iespēja koordinēt šos pasākumus uzliek drošības spēkiem lielāku nastu gādāt par sabiedrisko kārtību," rezumē valsts vadītāja.
LETA
3/27/2006
Prezidente zaudē savaldību
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis sestdien pie Brīvības pieminekļa pēc ziedu nolikšanas pārvērtās asā diskusijā starp klātesošajiem un Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Augstākā Latvijas amatpersona, neizturot ļaužu kritiku par nenoņemto žogu ap pieminekli, zaudēja iecietību un, liekot lietā arī žestu valodu, norādīja uz ļaužu nezināšanu un izpratnes trūkumu.Pieminot 1949. gada notikumus, kad Latvijā no 25. līdz 28. martam 33 vilcienu ešelonos uz "speciālnomitinājuma" vietām, galvenokārt uz Amūras, Omskas un Tomskas apgabalu, izsūtīja vairāk nekā 40 000 cilvēku, sestdien visā Latvijā notika komunistiskā terora upuriem veltīti piemiņas brīži. Rīgā centrālais pasākums norisinājās Brāļu kapos, taču vairāki simti cilvēku pulcējās arī pie Brīvības pieminekļa, kas gaidāmo remontdarbu dēļ ir apjozts ar žogu. Sestdien atvērta bija tikai daļa sētas, lai klātesošie varētu pieminekļa pakājē nolikt ziedus. Pirms pasākuma Brāļu kapos tur bija arī Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga.Pēc ziedu nolikšanas viņa no vairākiem piemiņas brīža dalībniekiem izpelnījās asu kritiku par nenoņemto žogu ap Brīvības pieminekli. Ļaudis prezidentei pārmeta, ka pieminekļa iežogošana bijusi pazemojoša gan tiem cilvēkiem, kuri 16. martā vēlējušies godināt leģionāru piemiņu, gan arī tiem, kas sestdien gribēja pieminēt komunistiskā terora upurus. "Leģionāri nodrošināja jums iespēju aizbēgt uz ārzemēm, bet tagad jūs viņus noniecināt," no pūļa V. Vīķei-Freibergai sauca kāds pavecāks vīrs.Cilvēkiem, kas uzdrīkstējās viņu kritizēt, prezidente atbildēja paceltā balsī un sava sakāmā beigās piesita pirkstu pie deniņiem, norādot, ka "ar galvu vajaga domāt". "Prasiet tiem, kas to sētu nenoņēma, nevis tiem, kas cīnījās, lai to noņemtu," sev zināmu sarunu un notikumu nezināšanu cilvēkiem pārmeta V. Vīķe-Freiberga. Taču šādā veidā prezidentei neizdevās pārliecināt klātesošos, un arī pēc asās diskusijas ļaužu neapmierinātība nemazinājās. Cilvēki joprojām bija pārliecināti, ka prezidentes pienākums bijis nodrošināt upuru piemiņu.Politologs Andris Runcis vērtē, ka prezidentes izturēšanās un pirksta piesišana pie deniņiem ir augstākā mērā necieņas izrādīšana pret tautu un tautas apvainošana. "Šādi žesti nav pieņemami Valsts prezidentei. Nedrīkst zaudēt savaldību," sacīja A. Runcis. Viņš sprieda, ka būtu nepieciešama atvainošanās un, ja tā būtu cita līmeņa amatpersona, sankcija varētu būt pat amata zaudēšana.Liene BARISA
Laikraksts "Neatkarīgā"
2006. gada 27. marts
Laikraksts "Neatkarīgā"
2006. gada 27. marts
Prezidente: 16. marts nav svētki
Valdība ir rīkojusies pareizi, neatzīstot 16. martu kā svinamo dienu, jo tam nav vēsturiska pamata, Latvijas Neatkarīgās televīzijas radījumā «900 sekundes» sacīja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga.
«Šo dienu nevajag īpaši atzīmēt. Tas nav patriotisma simbols. Ir ziņas, ka 16. marta aktivitātes tiks izmantotas, lai parādītu pasaulei, ka Latvijā atdzimst fašisms,» sacīja Valsts prezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga izteica aicinājumu nepiedalīties provokācijās un piebilda: «Ir spēki, kas šai dienai gatavojas kā Brazīlijas karnevālam — šuj tērpus, sarunā žurnālistus, kas nostāda kameras pareizajā leņķī.»
«Šo dienu nevajag īpaši atzīmēt. Tas nav patriotisma simbols. Ir ziņas, ka 16. marta aktivitātes tiks izmantotas, lai parādītu pasaulei, ka Latvijā atdzimst fašisms,» sacīja Valsts prezidente.
Vaira Vīķe-Freiberga izteica aicinājumu nepiedalīties provokācijās un piebilda: «Ir spēki, kas šai dienai gatavojas kā Brazīlijas karnevālam — šuj tērpus, sarunā žurnālistus, kas nostāda kameras pareizajā leņķī.»
Apollo
2006. gada 16. marts
2/21/2006
Prezidente: Latvija turpinās izmeklēt holokausta noziegumus
Latvija turpinās pētīt un pieminēt holokaustu un citus noziegumus pret cilvēci, kas pastrādāti Latvijā, pirmdien vakarā Izraēlas prezidenta Mošes Kacava rīkotajās vakariņās uzsvēra Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."Holokausts vienmēr paliks viena no traģiskākajām lapaspusēm Latvijas un Eiropas vēsturē," sacīja Vīķe-Freiberga un atzina, ka nacistu organizētajās ebreju masu slepkavībās piedalījās arī Latvijas iedzīvotāji, taču bija tādi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, slēpa un sargāja ebrejus.
"Izmantojot iespēju, vēlos pieminēt tos nelaimīgos ebrejus, kuri tika nogalināti manā valstī un citviet Eiropā holokaustā, kas viennozīmīgi ir viens no traģiskākajiem notikumiem 20.gadsimta vēsturē," teica politiķe un norādīja, ka šos noziegumus nedrīkst aizmirst, ir jāsoda to pastrādātāji un jāgodina ebreju glābēji.
Valsts vadītāja uzsvēra, ka, pētot šos noziegumus, Latvijā sadarbojās ebreju kopiena, valsts un nevalstiskās organizācijas, lai holokausta noziegumi tiktu izprasti un tā upuri nebūtu aizmirsti.
"Latvijas vēsturnieku komisija ir izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar "Yad Veshem" memoriālu Izraēlā, un arī Latvijas Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēt tā laika noziegumus," sacīja Vīķe-Freiberga un piebilda, ka par holokaustu Latvijā tiek mācīts skolās un skolēni pēc pašu iniciatīvas, piemēram, ir pētījuši Rīgas geto vēsturi.
Vīķe-Freiberga informēja, ka, turpinot šo noziegumu izpēti, šovasar Latvijā notiks starptautiska konference, kurā mērķis būs pētīt holokaustu un vērsties pret antisemītismu. Septembrī Rīgā iecerēta konference "Ebreji mainīgajā pasaulē".
Prezidente norādīja, ka Latvija nosoda jebkādas antisemītisma un citas netolerances izpausmes. Valstu vadītāju naidpilniem aicinājumiem vērsties pret citām valstīm mūsdienu pasaulē nav vietas un pret tiem ir stingri jāvēršas, piebilda valsts vadītāja.
"Izmantojot iespēju, vēlos pieminēt tos nelaimīgos ebrejus, kuri tika nogalināti manā valstī un citviet Eiropā holokaustā, kas viennozīmīgi ir viens no traģiskākajiem notikumiem 20.gadsimta vēsturē," teica politiķe un norādīja, ka šos noziegumus nedrīkst aizmirst, ir jāsoda to pastrādātāji un jāgodina ebreju glābēji.
Valsts vadītāja uzsvēra, ka, pētot šos noziegumus, Latvijā sadarbojās ebreju kopiena, valsts un nevalstiskās organizācijas, lai holokausta noziegumi tiktu izprasti un tā upuri nebūtu aizmirsti.
"Latvijas vēsturnieku komisija ir izveidojusi veiksmīgu sadarbību ar "Yad Veshem" memoriālu Izraēlā, un arī Latvijas Ģenerālprokuratūra turpina izmeklēt tā laika noziegumus," sacīja Vīķe-Freiberga un piebilda, ka par holokaustu Latvijā tiek mācīts skolās un skolēni pēc pašu iniciatīvas, piemēram, ir pētījuši Rīgas geto vēsturi.
Vīķe-Freiberga informēja, ka, turpinot šo noziegumu izpēti, šovasar Latvijā notiks starptautiska konference, kurā mērķis būs pētīt holokaustu un vērsties pret antisemītismu. Septembrī Rīgā iecerēta konference "Ebreji mainīgajā pasaulē".
Prezidente norādīja, ka Latvija nosoda jebkādas antisemītisma un citas netolerances izpausmes. Valstu vadītāju naidpilniem aicinājumiem vērsties pret citām valstīm mūsdienu pasaulē nav vietas un pret tiem ir stingri jāvēršas, piebilda valsts vadītāja.
LETA
2006. gada 20. februāris
Prezidente vizītes laikā Izraēlā atvainojas par holokaustu
Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir sākusi valsts vizīti Izraēlā ar atvainošanos par Latvijas dalību holokaustā – genocīdā pret Eiropas ebrejiem Otrā Pasaules kara laikā, informē ārvalstu prese. “Mēs patiesi nožēlojam, ka Latvija bija iesaistīta holokausta šausmās,” viņa teica Jeruzalemē, tikšanās laikā ar Izraēlas prezidentu Moši Kacavu.
Prezidente arī piebilda, ka Latvijas mērķis ir ļaut saviem bērniem uzaugt ar pilnīgu izpratni par to, kas notika nacistu un padomju okupācijas laikā, tajā skaitā arī par nodarījumu pret ebrejiem, ziņo laikraksts "The Jeruzalem Post".
Trīs dienu ilgās vizītes laikā paredzēta Vīķes-Freibergas tikšanās ar premjerministru Ehudu Olmertu, Kneseta spīkeri Reuvenu Rivlinu, ārlietu ministri Cipi Livni, transporta un apgaismes ministru Meiru Šitritu, kā arī bijušo premjerministru Šimonu Peresu.
Prezidentes programmā paredzēts apmeklēt trīs pilsētas – Jeruzalemi, Telavivu un Nācareti, kā arī atklāt Latvijas-Izraēlas biznesa forumu un izstādi “Latvijas bērni zīmē senās sinagogas”, raksta Ria Novosti.
Papildus tam Vīķe-Freiberga uzstāsies ar lekciju par starptautisko attiecību problēmām, kā arī parakstīs vienošanos par divkāršas nodokļu iekasēšanas novēršanu.
Prezidente arī piebilda, ka Latvijas mērķis ir ļaut saviem bērniem uzaugt ar pilnīgu izpratni par to, kas notika nacistu un padomju okupācijas laikā, tajā skaitā arī par nodarījumu pret ebrejiem, ziņo laikraksts "The Jeruzalem Post".
Trīs dienu ilgās vizītes laikā paredzēta Vīķes-Freibergas tikšanās ar premjerministru Ehudu Olmertu, Kneseta spīkeri Reuvenu Rivlinu, ārlietu ministri Cipi Livni, transporta un apgaismes ministru Meiru Šitritu, kā arī bijušo premjerministru Šimonu Peresu.
Prezidentes programmā paredzēts apmeklēt trīs pilsētas – Jeruzalemi, Telavivu un Nācareti, kā arī atklāt Latvijas-Izraēlas biznesa forumu un izstādi “Latvijas bērni zīmē senās sinagogas”, raksta Ria Novosti.
Papildus tam Vīķe-Freiberga uzstāsies ar lekciju par starptautisko attiecību problēmām, kā arī parakstīs vienošanos par divkāršas nodokļu iekasēšanas novēršanu.
2006. gada 20. februāris
1/10/2006
Liedzas, ka prezidente bruģē ceļu uz ANO
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nekādu kampaņu nav sākusi — tāds ir oficiālais komentārs minējumiem, vai virkne viņas pēdējā laikā sperto soļu neliecina par gatavošanos cīņai par ANO ģenerālsekretāra amatu. Tas atbrīvojas jau gada beigās, kad beigsies līdzšinējā ANO vadītāja Kofi Annana pilnvaru termiņš. Taču, ja prezidente nolēmusi, īpaši neafišējot, tomēr pretendēt uz šo amatu, viņai, piemēram, varētu lieti noderēt ANO gaiteņos ietekmīgās Dienvidāfrikas atbalsts, kur viņa pašlaik pavada atvaļinājumu.Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga pirmdien ne noliedza, ne apstiprināja ziņas, ka V.Vīķe–Freiberga tiksies ar Dienvidāfrikas prezidentu Thabo Mbeki. Iespējams, šī tikšanās notiks nākamnedēļ, kad Dienvidāfrikā būs beidzies atvaļinājumu laiks. Taču prezidentei nav plānota tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru K.Annanu, preses sekretāre noraida citos medijos ziņoto. A.Rozenberga arī uzsver — prezidente nelobē savu kandidatūru. Sāncense — Āzija
Spekulācijas par iespējamo prezidentes atbilstību šim amatam pirmoreiz parādījās pērn, kad viņu neoficiāli minēja kā ASV pieņemamu kandidāti. Jautājums par to, vai Latvijas diplomātiem nāktos lobēt prezidenti kā potenciālo kandidāti, uzdots nesenajā vēstnieku sanāksmē decembrī. Prezidente atbildējusi noraidoši. Iespējams, tādēļ, ka pagaidām neviena valsts nav oficiāli uzrunājusi V.Vīķi–Freibergu kā potenciālo kandidāti, saka viens no klāt bijušajiem vēstniekiem. Tādēļ arī prezidente pagaidām atturoties no konkrētām aktivitātēm.Īstās diskusijas par to, kurš būs K.Annana pēctecis, sākšoties pavasarī. Diplomāti jau uzsvēruši, ka jaunā ANO ģenerālsekretāra ievēlēšana būs kompromisa rezultāts. Līdz šim stingrākās pretenzijas uz šo amatu izteikusi Āzija — tā uzskata, ka pēc ANO vadītāja ēģiptieša un afrikāņa pienākusi šā reģiona kārta. Tiesa, līdz šim Āzija nav spējusi izvirzīt stiprus kandidātus, turpretim Austrumeiropai ir ne vien V.Vīķe– Freiberga, bet arī Polijas eksprezidents Aleksandrs Kvasņevskis.
Mēģina tirgoties?
Lai ieņemtu ANO ģenerālsekretāra amatu, kandidātam jāgūst ANO Drošības padomes (DP) atbalsts. Tajā veto tiesības ir piecām pastāvīgajām dalībvalstīm — ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai un Krievijai. Kā minēts, Latvijas prezidenti varētu atbalstīt ASV, negatīvs varētu būt Krievijas viedoklis. Kāds augsta ranga Latvijas diplomāts, kurš nevēlas minēt savu vārdu, gan noliedz pieņēmumu, ka tieši kāre pēc ģenerālsekretāra amata būtu mudinājusi prezidenti pēdējos mēnešos uz īpaši samierniecisku nostāju ar Krieviju. Ar vēlmi rādīt Latviju kā investoriem draudzīgu zemi, nevis tīkošanu pēc augstā amata, esot skaidrojama prezidentes nostāšanās franču firmas Dalkia pusē strīdā par Rīgas siltuma nākotni. Taču, pat ja veiksmīgi "tirgojoties" tiktu rasts šo piecu valstu atbalsts, vēl jārod divu trešdaļu ANO dalībvalstu balsis. Tādēļ arī ir svarīgi iegūt, piemēram, Dienvidāfrikas atbalstu. Taču tad prezidentei būtu vēl viena dilemma — K.Annana pilnvaru termiņš beidzas jau šā gada nogalē, un viņai pusgadu agrāk būtu jāpamet Latvijas prezidenta krēsls.
Gunta Sloga
Laikraksts "Diena"
2005. gada 10. janvārī
2005. gada 10. janvārī
1/06/2006
Prezidentes rezidencei Jūrmalā būs līdz 3,76 metrus augsts žogs
Apkārt Valsts prezidentes rezidencei Jūrmalā jaunu līdz 3,76 metrus augstu žogu, jo esošais ir avārijas stāvoklī un neatbilst Valsts drošības standartiem, lēmusi Jūrmalas dome. Līdz šim saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Apbūves noteikumiem žoga augstums starp blakus zemesgabaliem varēja būt ne augstāks par 1,80 metriem.
Ierosinājumu būvēt jaunu žogu domē bija iesniegusi Valsts prezidenta kanceleja, kas norādījusi, ka "pašreizējais žogs Meierovica prospektā 31 starp blakus esošajiem īpašumiem ir avārijas stāvoklī, kā arī morāli novecojis".
Prezidenta kancelejas iesniegumā norādīts arī, ka žoga posmu augstumi un tehniskais izpildījums neatbilst valsts drošības noteikumiem.
LETA
2006. gada 5. janvāris
Ierosinājumu būvēt jaunu žogu domē bija iesniegusi Valsts prezidenta kanceleja, kas norādījusi, ka "pašreizējais žogs Meierovica prospektā 31 starp blakus esošajiem īpašumiem ir avārijas stāvoklī, kā arī morāli novecojis".
Prezidenta kancelejas iesniegumā norādīts arī, ka žoga posmu augstumi un tehniskais izpildījums neatbilst valsts drošības noteikumiem.
LETA
2006. gada 5. janvāris
1/04/2006
Valsts prezidente dodas atvaļinājumā uz Dienvidāfriku
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga no šodienas līdz 15.janvārim dosies atvaļinājumā, ko pavadīs Dienvidāfrikā, aģentūru LETA informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Pēc Rozenbergas teiktā, prezidente sagaida ļoti saspringtu gadu, tādēļ atvaļinājums izvēlēts tieši tagad, kamēr nav sākušās svarīgas aktivitātes.
Rozenberga pieļāva domu, ka vēl viens atvaļinājums Vīķei-Freibergai varētu būt vasarā, tomēr par to vēl esot pāragri spriest. Tomēr prezidentes pārstāve piebilda, ka daudzu politisko notikumu dēļ prezidente nevarēs atpūsties tik ilgi kā parasti.
Pēc Rozenbergas teiktā, prezidente sagaida ļoti saspringtu gadu, tādēļ atvaļinājums izvēlēts tieši tagad, kamēr nav sākušās svarīgas aktivitātes.
Rozenberga pieļāva domu, ka vēl viens atvaļinājums Vīķei-Freibergai varētu būt vasarā, tomēr par to vēl esot pāragri spriest. Tomēr prezidentes pārstāve piebilda, ka daudzu politisko notikumu dēļ prezidente nevarēs atpūsties tik ilgi kā parasti.
LETA
2006. gada 4. janvāris
Prezidente noliedz, ka aizstāv Dalkia
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, kas asi kritizējusi valdības pārstāvjus par nekorektumu pret ārvalstu investoru, otrdien krasi noraidīja pieņēmumus, ka tādējādi lobē Francijas uzņēmumu Dalkia, kas pieteicies privatizēt valstij piederošās Rīgas siltums akcijas. Viņas pārstāvji uzsver, ka prezidente, kas vairākkārt publiski demonstrējusi ciešu draudzību ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, vien vēloties, lai valdība Latviju demonstrētu kā investīcijām uzticamu vidi. Taču, kā sarunā ar Dienu uzsver kāds augsta ranga Latvijas diplomāts, kurš nemin savu vārdu, arī pašas prezidentes izteikumi pastiprina signālu ārvalstīm par Latviju kā investīcijām nedraudzīgu vietu un, ja viņai arī bija iebildumi pret valdības darbu šai jautājumā, tos nevajadzēja izpaust presei. Līdz šim prezidente vismaz publiski nebija atbalstījusi atsevišķu investoru intereses.Ierasts lobijsFrancijas vēstnieks Latvijā Mišels Fušē otrdien Dienai atzina, ka Dalkia iespējamās intereses Latvijā pārrunātas prezidentes novembra vizītes laikā Parīzē. Viņa par to runājusi arī ar Ž.Širaku. M.Fušē uzsver, ka tas nav nekas neparasts, ja prezidentu tikšanās laikā runāts par vienas firmas interesēm, jo savu uzņēmumu lobēšana esot viena no Parīzes globālajām interesēm. Francijā lielu daļu enerģētikas sektora kontrolē valsts. Arī viens no akcionāriem uzņēmumā Dalkia (34%) ir valsts kontrolētais Electricite de France, viena no Eiropas lielākajām enerģētikas firmām. 66% akciju pieder Veolia Environment. Kāds Dienas avots pieļauj, ka tikšanās Parīzē, iespējams, nebija pēdējā reize, kad abu valstu līderi runāja par Dalkia, un tā var būt skaidrojams prezidentes pēdējo dienu skarbums. "Prezidente nav aizstāvējusi nevienas citas valsts intereses, izņemot Latvijas," saka viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga. Jautāta, kādēļ V.Vīķe–Freiberga visasāk vērsusies pret ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu (JL), A.Rozenberga vien atbild, ka prezidente vēloties, lai darbi atbilst vārdiem. Kā uzsver Prezidenta kancelejā, septembrī, izlemjot pārdot RS akcijas, Latvija deva skaidru signālu, taču tagad no šā principa atkāpusies.Kariņš: neko nesolījuPēc ekonomikas ministra vārdiem, uzņēmumam Dalkia nekad nav solīta valstij piederošo akciju pārdošana. Savukārt Francijas vēstnieks M.Fušē uzsver — septembrī nolemjot pārdot RS akcijas, valdība devusi pozitīvu signālu, bet tagad rodoties iespaids, ka "ceļa vidū tiek mainīti noteikumi". Tiesa, viņš neatbild, vai no kāda valdības pārstāvja bija saņemts konkrēts solījums par akciju pārdošanu Dalkia. Agrāk K.Kariņš, izpelnīdamies prezidentes kritiku, bija paudis bažas, ka Francijas vēstnieks mēģina izdarīt spiedienu šajā jautājumā. Tikmēr jau minētais diplomāts uzsver — pēdējā laika jezga un pretrunīgie amatpersonu izteikumi, atbildību veļot citam uz citu, var raidīt signālu pasaulei, ka šī nav investīcijām draudzīga valsts. Tādēļ tagad kādam, visticamāk, K.Kariņam, būtu jāpaziņo, ka Latvija ir atvērta ārvalstu investoriem.
Gunta Sloga
"Diena", 2006. gada 4. janvāris
Februārī Valsts prezidente apmeklēs Izraēlu
Februāra otrajā pusē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga dosies valsts vizītē uz Izraēlu, informēja prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Šī ir atbildes vizīte pēc Izraēlas prezidenta Mošes Kacava viesošanās Latvijā pērn septembrī.
Rozenberga norādīja, ka šāda tikšanās augstākajā līmenī veicinās abu valstu sakarus un sadarbību.
Kā ziņots, Kacavs uzturējās valsts vizītē Latvijā pērn 20.septembrī un 21.septembrī.
Viņš tikās ar Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS), Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), uzrunāja Latvijas ebreju kopienu un apmeklēja ebreju piemiņas vietas, kā arī Okupācijas muzeju.
Prezidentu sarunā abas puses toreiz pauda gandarījumu par Latvijas un Izraēlas draudzīgajām un aktīvajām attiecībām, kas ir vainagojušās ar plašu sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības, drošības jomā, kā arī aktīvu savstarpējo tirdzniecību.
Tika uzsvērts, ka ekonomiskās saites varētu stiprināt drīzumā parakstāmais starpvaldību līgums par nodokļu dubulto neuzlikšanu, kā arī gaidāmā Izraēlas uzņēmēju vizīte Latvijā. Interese tika izteikta par tālākās sadarbības paplašināšanu tūrisma jomā.
Kacavs izteica pateicību par Latvijas prezidentes un valsts nostāju kopumā, veicinot humānisma vērtības un to izpratni sabiedrībā, kā arī izvērtējot pagātni. Izraēlas prezidents atzīmēja vēstures mācīšanas nozīmi, lai nepieļautu holokausta un citu noziegumu atkārtošanos.
Noslēgumā Kacavs ielūdza Vīķi-Freibergu valsts vizītē apmeklēt Izraēlu.
Rozenberga norādīja, ka šāda tikšanās augstākajā līmenī veicinās abu valstu sakarus un sadarbību.
Kā ziņots, Kacavs uzturējās valsts vizītē Latvijā pērn 20.septembrī un 21.septembrī.
Viņš tikās ar Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri (ZZS), Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP), uzrunāja Latvijas ebreju kopienu un apmeklēja ebreju piemiņas vietas, kā arī Okupācijas muzeju.
Prezidentu sarunā abas puses toreiz pauda gandarījumu par Latvijas un Izraēlas draudzīgajām un aktīvajām attiecībām, kas ir vainagojušās ar plašu sadarbību izglītības, kultūras, aizsardzības, drošības jomā, kā arī aktīvu savstarpējo tirdzniecību.
Tika uzsvērts, ka ekonomiskās saites varētu stiprināt drīzumā parakstāmais starpvaldību līgums par nodokļu dubulto neuzlikšanu, kā arī gaidāmā Izraēlas uzņēmēju vizīte Latvijā. Interese tika izteikta par tālākās sadarbības paplašināšanu tūrisma jomā.
Kacavs izteica pateicību par Latvijas prezidentes un valsts nostāju kopumā, veicinot humānisma vērtības un to izpratni sabiedrībā, kā arī izvērtējot pagātni. Izraēlas prezidents atzīmēja vēstures mācīšanas nozīmi, lai nepieļautu holokausta un citu noziegumu atkārtošanos.
Noslēgumā Kacavs ielūdza Vīķi-Freibergu valsts vizītē apmeklēt Izraēlu.
LETA
2006. gada 03. janvāris
12/29/2005
Prezidente Hanukas svētkos vēl saticību kopienu starpā
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apsveikumā ebreju tautas svētkos Hanukā novēlējusi, lai Latvijā valdītu saticība ne tikai ģimenēs un draudzēs, bet arī dažādu kopienu starpā - lai ļaudis ar dažādām izcelsmēm nejustos apdraudēti, bet saskarē ar citiem justos bagātināti. Valsts prezidente novēl katrā ģimenē saticību, mīlestību un kopīgiem spēkiem celt Latviju par tādu valsti, kur katrs cilvēks jūt, ka viņam ir iespējas izpausties pēc savas personības un tautiskās piederības, kā viņa sirdij tas ir vistuvāk un kā viņa senči to ir raduši darīt.
Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ebreju tautai ir ļoti senas tradīcijas, kas ir liela kultūras vērtība un visas pasaules kultūras mantojums. Latvija to ciena un redz ebreju draudzes atgūstam vietu Latvijas dzīvē.
"Mums visiem ir kaut kas ko mācīties no tiem, kas ir no mums atšķirīgi, tāpēc lai mums arī turpmāk visiem būtu prieks strādāt plecu pie pleca šai valstij," uzsvēra Valsts prezidente.
LETA
2005. gada 29. decembris
Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka ebreju tautai ir ļoti senas tradīcijas, kas ir liela kultūras vērtība un visas pasaules kultūras mantojums. Latvija to ciena un redz ebreju draudzes atgūstam vietu Latvijas dzīvē.
"Mums visiem ir kaut kas ko mācīties no tiem, kas ir no mums atšķirīgi, tāpēc lai mums arī turpmāk visiem būtu prieks strādāt plecu pie pleca šai valstij," uzsvēra Valsts prezidente.
LETA
2005. gada 29. decembris
